nospurgt

Lietojuma biežums :

nospurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

nospurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) — parasti par putniem.

2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

3.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).

4.Spurdzot nosmieties; nospurgties.

4.1.Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri