noliesēt
noliesēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noliesēju | noliesējam | noliesēju | noliesējām | noliesēšu | noliesēsim |
| 2. pers. | noliesē | noliesējat | noliesēji | noliesējāt | noliesēsi | noliesēsiet, noliesēsit |
| 3. pers. | noliesē | noliesēja | noliesēs | |||
Pavēles izteiksme: noliesē (vsk. 2. pers.), noliesējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noliesējot (tag.), noliesēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliesētu
Vajadzības izteiksme: jānoliesē
Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rezultātā viņi gan noliesēja, gan arī abu starpā uzplauka jūtas.
- Un fiksi izdeletē ārā “ noliesējušo”, ja nevēlies dabūt pa ķirbi.
- Man negribas ticēt, ka noliesēju.
- Taču zirgs Dominiks bija veģetārietis un tāpēc zivīm ne virsū neskatījās, un noliesēja gluži kā izbadināts ēzelis.
- Arī tērps šķita dīvains — taisna rupja auduma kule, kurā Bertas noliesējušā auguma panīkums atklājās uzmācīgi un nekautrīgi.