Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīlestību.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (66):
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- aizmīlēt Iekarot mīlestību.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); arī mīlināties (1).
- žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- mīļš tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļš Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- afrodītisks Uz mīlestību attiecīgs.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
- Kāmasūtra Vispazīstamākais mums zināmais senindiešu traktāts par mīlestību.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mīlestību.