mudžeklis
mudžeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mudžeklis | mudžekļi |
| Ģen. | mudžekļa | mudžekļu |
| Dat. | mudžeklim | mudžekļiem |
| Akuz. | mudžekli | mudžekļus |
| Lok. | mudžeklī | mudžekļos |
1.Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
2.1.Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
2.2.Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
2.3.pārnestā nozīmē Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
2.4.pārnestā nozīmē Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs apstājaties un pagātnes pils gaiteņu mudžeklī palūkojaties uz visām pusēm.
- Viņš paskatījās uz stiepļu mudžekli uz galda, tad uz Prokopu.
- Aiz gaisa tilta apvedceļiem viņam izdevās aizspraukties garām mazkustīgu mašīnu mudžeklim.
- Kā saišķī sasieti nebeidzami acu mudžekļi, kas redz arī tumsā.
- No azotes izvēlās Monstera deliciosa lapas un gaisa sakņu mezglainie mudžekļi.