mūdzis
mūdzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūdzis | mūdži |
| Ģen. | mūdža | mūdžu |
| Dat. | mūdzim | mūdžiem |
| Akuz. | mūdzi | mūdžus |
| Lok. | mūdzī | mūdžos |
1.Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ļauns, nekrietns cilvēks.
3.apvidvārds Kāds, kas tūļīgi strādā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ak, tu neciešamais mūdzi, maitas gabals no kraukļa!
- – PAGAIDIET, GAN ES DABŪŠU JŪS ROKĀ, SĪKIE MŪDŽI!
- – Tie mūdži, viņi gleznu noteikti ir kaut kur nobēdzinājuši!
- Vai atradāt kaut vienu Lielā mūdžu mūdža - superoligarha uzņēmumu?
- Septiņi rūķi viņam sekoja, bet pārējie atvairīja mūdžu uzbrukumus pie ieejas.