laist
laist 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | laižu | laižam | laidu | laidām | laidīšu | laidīsim |
2. pers. | laid | laižat | laidi | laidāt | laidīsi | laidīsiet, laidīsit |
3. pers. | laiž | laida | laidīs |
Pavēles izteiksme: laid (vsk. 2. pers.), laidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laižot (tag.), laidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laistu
Vajadzības izteiksme: jālaiž
1.transitīvs Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu, prom no kādas vietas).
Piemēri- Tava mamma vai tante nelaida mani iekšā.
- - Tava mamma vai tante nelaida mani iekšā.
- — Negribas man laist Eiņu jums līdzi, — viņš nokrekšķējās.
- Lielā māsa mazo negrib laist istabā.
- Robežsargi pēkšņi sāka laist visus pēc kārtas, nevienu pat lāga nepārbaudot.
- Tomēr pie onkuļa Šmuela pieaugušie Libi vienu pašu vairs negribēja laist.
1.1.kopā ar: apstākļa vārds "klāt"; bieži konstrukcijā: nolieguma teikums Ļaut (kādam) pietuvoties, piedalīties u. tml.
PiemēriLai gan mani neviens pie katliem nelaiž klāt, vēl aizvien manī mājo cerība, ka varēšu dažādot pārlieku askētisko gompas virtuvi.
- Lai gan mani neviens pie katliem nelaiž klāt, vēl aizvien manī mājo cerība, ka varēšu dažādot pārlieku askētisko gompas virtuvi.
- Ko viņa negribēja laist sev klāt?
1.2.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriTautas tradīcijas vēsta, ka pirmo nakti pēc ziemas laižot zirgus pieguļā, līdzi tika ņemtas gan vārītas olas, gan jēlas, kuras izmantoja, lai virs ugunskura ceptu pantāgu.
- Tautas tradīcijas vēsta, ka pirmo nakti pēc ziemas laižot zirgus pieguļā, līdzi tika ņemtas gan vārītas olas, gan jēlas, kuras izmantoja, lai virs ugunskura ceptu pantāgu.
- Karstums samazina piena apjomu tur, kur govis laiž ganībās.
- bet teli Jālaiž aplokā tikai tādēļ, lai tie padzertos.
Stabili vārdu savienojumiLaist suni (kādam) virsū.
- Laist suni (kādam) virsū kolokācija — rīdīt suni (kādam) virsū
1.3.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās noteiktā veidā.
PiemēriMūsu ceļojums ir labi pārdomāts- kad ceļš un mūsu labsajūta to ļauj, Ilze dod iespēju laist zirgus rikšos un pat lēkšos.
- Mūsu ceļojums ir labi pārdomāts- kad ceļš un mūsu labsajūta to ļauj, Ilze dod iespēju laist zirgus rikšos un pat lēkšos.
- Izpildīju solīto, liku pēdas kāpšļos un laidu zirgu auļos.
2.transitīvs Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
PiemēriJūs atceraties, ka Konrāds nebija laidis nobeigt bulli.
- Jūs atceraties, ka Konrāds nebija laidis nobeigt bulli.
- Aiz neapdomības kāds no jums viņiem bija iedevis žēlastības dāvanu vai laidis pārnakšņot tukšajā laivu būdā, un drīz jau no viņiem vairs nebija glābiņa.
- Laid, es tevi nobučošu...
- kura kā stipra tērauda stīpā sažņaudz plaušas un nelaiž elpot.
Tulkojumilet, allow.
2.1.Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
PiemēriVarbūt padomājiet, ko esat padomju valstij nodarījusi, ja jau jūs negrib laist brīvībā, bet tur ķēdē?
- Varbūt padomājiet, ko esat padomju valstij nodarījusi, ja jau jūs negrib laist brīvībā, bet tur ķēdē?
- Bet kāds vēl nelaiž viņu brīvlaikā, liek iet svētdienas skolā.
- Rezultātā darbinieci nelaida atvaļinājumā.
- Lai vecākiem pietiek naudas un var bērnus laist skolā!
3.sarunvaloda, intransitīvs Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
3.1.Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem).
4.transitīvs Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
4.1.Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
4.2.Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
4.4.Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
4.5.Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu).
4.6.Zāģēt, cirst (koku).
Stabili vārdu savienojumiGāzt kokus; laist kokus.
- Gāzt kokus; laist kokus kolokācija — zāģēt, cirst kokus
4.7.Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
5.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
Stabili vārdu savienojumiLaist asinis. Laist uguni klāt.
- Laist asinis kolokācija — tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu
- Laist uguni klāt kolokācija — aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
5.1.Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
6.transitīvs; parasti formā: trešā persona Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
7.transitīvs Savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
7.1.Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": pārstāt turēt (ko savās rokās).
7.2.Savienojumā ar "vaļā": atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
7.3.sarunvaloda Savienojumā ar "vaļā": atbrīvot, atlaist (no darba).
8.transitīvs Savienojumā ar "darbā"; izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
8.1.Savienojumā ar "darbā"; izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni).
8.2.sarunvaloda Savienojumā ar "vaļā": sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
9.transitīvs Savienojumā ar "klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt.
9.1.Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
9.2.sarunvaloda Savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
10.transitīvs Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
10.1.Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
11.transitīvs Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
11.1.Savienojumā ar "garām": neizmantot (stāvokli, iespēju u. tml.).
12.intransitīvs Savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
12.1.Savienojumā ar "vaļu": neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
13.transitīvs Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
13.1.sarunvaloda Savienojumā ar "vaļā": sākt spēcīgi veidot (skaņas).
14.transitīvs Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
15.novecojis, transitīvs Sūtīt (vēstuli).
16.žargonisms Doties, iet.
19.Nērst.
Stabili vārdu savienojumiBaļķus laist. Dieva laists. Dot kājām vaļu; laist kājām vaļu; ļaut kājām vaļu; dot kātiem vaļu.
- Baļķus laist sarunvaloda, kolokācija — 1. Cirst, zāģēt kokus baļķiem2. Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus
- Dieva laists sarunvaloda, idioma — 1. Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku2. novecojis Ļoti apdāvināts, talantīgs
- Dot kājām vaļu; laist kājām vaļu; ļaut kājām vaļu; dot kātiem vaļu; laist kātiem vaļu; ļaut kātiem vaļu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Sākt ātri iet, skriet2. Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
- Laist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs sarunvaloda, idioma — melot
- Laist (kādu) mierā frazēma — netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā
- Laist acis idioma — skatīties
- Laist burbuļus žargonisms, idioma — 1. Slīkt2. Bankrotēt3. Melot, tukši runāt
- Laist caur(i) pirkstiem idioma — neprast paturēt, izmantot
- Laist ciet govi frazēma — pārstāt slaukt govi
- Laist darbā mēli sarunvaloda, idioma — daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt
- Laist dzīvību ārā; laist garu ārā sarunvaloda, idioma — mirt
- Laist fufeli sarunvaloda, idioma — slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
- Laist grīstē sarunvaloda, idioma — darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
- Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt
- Laist gurķi žargonisms, idioma — slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
- Laist lažu sarunvaloda, idioma — 1. Slinkot2. Spēlēt (sporta spēlē) nepietiekami centīgi3. Runāt aplamības, nepatiesību
- Laist luni sarunvaloda, frazēma — slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
- Laist mēlei vaļu sarunvaloda, idioma — daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
- Laist muļķi sarunvaloda, idioma — 1. Izlikties; melot2. Slinkot3. Dzert darba laikā
- Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) frazēma — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu2. Izdot (naudu); izšķērdēt
- Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) frazēma — izdot (naudu); izšķērdēt
- Laist no kājas sarunvaloda, frazēma — zāģēt, cirst (koku)
- Laist pasaulē idioma — dzemdēt, radīt
- Laist pār galvu; laist pāri galvai idioma — neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības
- Laist pār lūpām idioma — runāt, teikt (ko)
- Laist pār mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — vemt
- Laist pie vārda; laist pie runāšanas sarunvaloda, frazēma — ļaut runāt, izteikties
- Laist runu; laist valodiņu; laist valodu novecojis, frazēma — runāt
- Laist sveikā cauri sarunvaloda, frazēma — pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu
- Laist tautā; laist tautās; laist pasaulē idioma — izdot iespieddarbus; arī publicēt
- Laist tautās; vest tautās; izvest tautās; izdot tautās novecojis, idioma — izprecināt (meitu, māsu), parasti, aizlaižot prom no mājām
- Laist vagu žargonisms, idioma — bēgt
- Laist vaļā sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Strauji sākt ko darīt2. Enerģiski runāt, stāstīt
- Laist vējā idioma — 1. Šķērdēt2. Neievērot (teikto)
- Laist zem āmura novecojis, idioma — pārdot ūtrupē
- Laist zosi sarunvaloda, idioma — slinkot
- Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes sarunvaloda, frazēma — skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom
- Mest pār bortu; laist pār bortu; sviest pār bortu sarunvaloda, idioma — mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
- Pielaist uguni; pielikt uguni; ielaist uguni; piešaut uguni; laist klāt uguni; likt klāt uguni frazēma — aizdedzināt
- Spert gaisā; laist gaisā sarunvaloda, idioma — 1. Spridzināt2. Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
Avoti: LLVV, MiV, JV, SLG
Korpusa piemēri:šeit