Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
laistīgs
laistīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.laistīgslaistīgi
Ģen.laistīgalaistīgu
Dat.laistīgamlaistīgiem
Akuz.laistīgulaistīgus
Lok.laistīgālaistīgos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
laistīgalaistīgas
laistīgaslaistīgu
laistīgailaistīgām
laistīgulaistīgas
laistīgālaistīgās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.laistīgaislaistīgie
Ģen.laistīgālaistīgo
Dat.laistīgajamlaistīgajiem
Akuz.laistīgolaistīgos
Lok.laistīgajālaistīgajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
laistīgālaistīgās
laistīgāslaistīgo
laistīgajailaistīgajām
laistīgolaistīgās
laistīgajālaistīgajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
laistīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas laistās 2(1).
2.Tāds, kas laistās 2(2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Karsējot sērs izkūst, veidojot laistīgu dzeltenu šķidrumu.
  • Laistīgs dzidrums gaisā un tāds pats ap akmeņu saknēm, cik vien tālu varu aizbrist.
  • Šķiet, tā viņa ir sēdējusi un malkojusi kafiju visiem laikiem cauri – Romas pagrabā, pie Oto Švarca, laistīgos Rīgas dzīvokļos, viesistabās zem lustrām un palmām.
  • Ārons Gordons bija pārliecināts, ka atbildes uz visiem jautājumiem patiesībā slēpjas pašā cilvēka ķermenī, tā uzbūves piņķerīgajos rakstos, perlamutrīgi laistīgajos orgānos un asinsvados, kas līdzinās sarkaniem bezlapu kokiem, vai lielajā, baltajā, grumbotajā smadzeņu lāčpurnā; visā tai atsevišķajā ķermeņa sistēmā, kas tā vai citādi atkārto pasauli, un vajadzētu tikai to visu dziļāk izpētīt un izokšķerēt, taču Āronam Gordonam ar secēšanu vajadzēja sevišķi uzmanīties, jo sevišķi tagad, kad pie varas tikuši tādi neprāši kā Stefans Žuhovskis, kuru iepriekšējais karalis Augusts Saksis pat bija izraudzījies par savu sekretāru, un daži tā vien skatījās, kur varētu piesieties, un pat nevairījās likt lietā spīdzināšanu, kā toreiz pirms desmit gadiem Sandomirā, kad tie nomocīja kādas dabiskā nāvē mirušas meitenītes māti.
  • Un franču vīnu dižmaņi dzēra veselām mucām un iztukšoja neskaitāmas pudeles ar citādu – putojošu vīnu, kas šāva gaisā korķus un bija saucams par šampanieti, un viņi ēda apzeltītas ceptas pastētes un krievu atvestos sālītos storu melnos ikrus no ledus, kas pasniegts ar sudrabu apdarinātās perlamutra gliemežnīcās, un ēda arī pašas pildītās, simtgadīgās stores, tāpat lašus, ceptas līdakas, foreles, irbes, fazānus un gulbjus, un no vēdera baudām apsmaguši cauri reibinošajai vīna miglai vēl spēja atrast ceļu pie sievietēm, un viņš, Jons Izidors, arī nebija nekāds svētais, sevišķi pēc tam, kad labdaris viņu izsauca uz privātajām istabām paņemt nez kādu dokumentu un viņš tur ieraudzīja pašu karali tās savas Fatimas sabiedrībā, un tā sieviete sēdēja, atzvilusi spilvenos, ģērbusies pārsteidzoši skaistās, turciski laistīgās drānās, vienos zīdos un vizuļos, ar pērlēm matos, bezkaunīgi atsegusies, koraļļsarkanajās lūpās satvērusi burbuļojošu pīpi, no kuras kūpēja reibinoši, smaržīgi dūmi, un pats karalis sēdēja viņai pie kājām kā šunelis, visu cildenumu un valdonību atmetis, un, kad Jons Izidors tur iegāja kā ziņnesis, tā turciete tik bezkaunīgi, tik nekautri ieurbās viņam tieši acīs, ka rotmistram no tā aicinošā un neķītrā skatiena, staigna kā pats grēks, no tiem diviem melnajiem bezdibeņiem, kas vēl piedevām visriņķī apkrāsoti ar kaut ko melnu, sāka ļimt ceļgali un jaukties prāti, un tos papīrus viņš gan aiznesa,