līņāt
līņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | līņāju | līņājam | līņāju | līņājām | līņāšu | līņāsim |
| 2. pers. | līņā | līņājat | līņāji | līņājāt | līņāsi | līņāsiet, līņāsit |
| 3. pers. | līņā | līņāja | līņās | |||
Pavēles izteiksme: līņā (vsk. 2. pers.), līņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: līņājot (tag.), līņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: līņātu
Vajadzības izteiksme: jālīņā
Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
PiemēriKļuvis aukstāks, līņā, uzpūšot vējam, lejup virpuļo lapas.
- Kļuvis aukstāks, līņā, uzpūšot vējam, lejup virpuļo lapas.
- Otrdienas pievakarē Rīgā līņā lietus.
- Līņāja, debesis bija zemas un drūmas.
- Līņā silts, lēns lietutiņš.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit