klambāns
klambāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klambāns | klambāni |
Ģen. | klambāna | klambānu |
Dat. | klambānam | klambāniem |
Akuz. | klambānu | klambānus |
Lok. | klambānā | klambānos |
klambans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[EH ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klambans | klambani |
Ģen. | klambana | klambanu |
Dat. | klambanam | klambaniem |
Akuz. | klambanu | klambanus |
Lok. | klambanā | klambanos |
1.Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
2.Vājš, nespēcīgs zirgs.
Avoti: SiV, ME, EH