izmeklēties
izmeklēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmeklējos | izmeklējamies | izmeklējos | izmeklējāmies | izmeklēšos | izmeklēsimies |
| 2. pers. | izmeklējies | izmeklējaties | izmeklējies | izmeklējāties | izmeklēsies | izmeklēsieties, izmeklēsities |
| 3. pers. | izmeklējas | izmeklējās | izmeklēsies | |||
Pavēles izteiksme: izmeklējies (vsk. 2. pers.), izmeklējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmeklējoties (tag.), izmeklēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmeklētos
Vajadzības izteiksme: jāizmeklējas
1.Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad atgriezos no kara, izmeklējos, izjautājos – nekādu pēdu.
- Iebraucēji, izmeklējušies līdz izmisumam, beidzot ir nokļuvuši līdz Tumšmutei.
- Varbūt arī tāpēc izmeklējos tādu, kādu agrāk nekad nebūtu valkājusi.
- Visapkārt izmeklējāmies lauku olas, bet nekur tā arī nedabūjām.
- Var izmeklēties visu mūžu, kļūt slavens ārprātīgais un itin neko neatrast.