izdēdēt
izdēdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdēdu | izdēdam | izdēdēju | izdēdējām | izdēdēšu | izdēdēsim |
2. pers. | izdēdi | izdēdat | izdēdēji | izdēdējāt | izdēdēsi | izdēdēsiet, izdēdēsit |
3. pers. | izdēd | izdēdēja | izdēdēs |
Pavēles izteiksme: izdēdi (vsk. 2. pers.), izdēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdēdot (tag.), izdēdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdēdētu
Vajadzības izteiksme: jāizdēd
1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Kļūt ļoti vājam.
2.parasti formā: trešā persona Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
3.apvidvārds; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Izdilt (par drēbēm).
3.1.Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nu es to skūpstu, šo nabaga izdēdējušo roku.
- Viņus it kā nemaz nemanot, pāri noraugās krunkaina, izdēdējusi veča.
- Par zemu novērtēt pretinieku ir tikpat vieglprātīgi kā mēģināt pakārties izdēdējušā virvē.
- Dzīvojot viņai līdzās, sievietes vērtības kurss nemanot bija izdēdējis arī man.
- Kāpu mucā, kurā skalojās salkani smakojoša žurga un peldēja izdēdējuši ģindeņu kauli…