iesākt
Lietojuma biežums :
iesākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs
Locīšana
1.Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
PiemēriTad viņš iesāka šaudīt pa kokiem.
Saistītās nozīmes
1.1.Sākt veidot, izstrādāt (ko).
PiemēriBet šā vai tā- opusu iesāku diezgan niknā noskaņā.
Saistītās nozīmes
1.2.intransitīvs Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
Piemēri- Pirmais jautājums,- iesāka Mats, kad abi apsēdās uz soliņa krasta eglājā.
1.3.Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriDreb bailēs iednaidnieka sirds, kad iesākam mēs smiet.
1.4.Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
2.Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
PiemēriPats viņš pasniedza vēsturi un katru mācību gadu iesāka ar leģendu par Dzelzs Vilku.
Saistītās nozīmes
2.1.Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
PiemēriPirms trīsdesmit gadiem savu karjeru iesācis Kongresa slependienestu uzraudzības komitejā par jaunāko amatpersonu, visu laiku viņš bija kāpis uz augšu.
3.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriTie abi, mērkaķi tādi, pie iesāktās pudeles jau snauda...
Saistītās nozīmes
4.Sākt pierast (ko darīt); pasākt.
PiemēriIkviens nāk mājās stingri noteiktā laikā, nenokavējot ne minūti, jo no laika gala tā iesākts, Ja pēc darba paredzams kāds gājiens, mātei laikus tiek pasacīts.
Saistītās nozīmes
5.Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
PiemēriRīt izdomāsim, ko tev iesākt.
Saistītās nozīmespasākt, izdarīt.
Tulkojumido.
Stabili vārdu savienojumiNav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu).
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit