gorodovojs
gorodovojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gorodovojs | gorodovoji |
Ģen. | gorodovoja | gorodovoju |
Dat. | gorodovojam | gorodovojiem |
Akuz. | gorodovoju | gorodovojus |
Lok. | gorodovojā | gorodovojos |
Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērniem lielāko izpriecu sagādāja bumbiņas mešana pa gorodovoja sarkano degunu.
- Par sabiedrisko kārtību uz ielas rūpēsies gorodovojs – 20. gs.
- Runātājs bija gorodovojs, bet žandarms apstiprinot māja ar galvu.
- Nav ticis vēl līdz straroveru baznīcai, kad gorodovojs nogrābis aiz krāgas.
- Gorodovojs klusēja un nemitīgi verkšķīja ģīmi, biezās ūsas kustinādams.