funkcionēt
Lietojuma biežums :
funkcionēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | funkcionēju | funkcionējam | funkcionēju | funkcionējām | funkcionēšu | funkcionēsim |
| 2. pers. | funkcionē | funkcionējat | funkcionēji | funkcionējāt | funkcionēsi | funkcionēsiet, funkcionēsit |
| 3. pers. | funkcionē | funkcionēja | funkcionēs | |||
Pavēles izteiksme: funkcionē (vsk. 2. pers.), funkcionējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: funkcionējot (tag.), funkcionēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: funkcionētu
Vajadzības izteiksme: jāfunkcionē
Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties.
Saistītās nozīmesatmirt, mirt, strādāt.
Saistītās nozīmes
Antonīmi
atmirt1 — Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
mirt1.1 — Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
Hiponīmi
darboties7 parasti formā: trešā persona — Veikt noteiktus uzdevumus (par cilvēka vai dzīvnieka organismu, tā daļām).
strādāt6 intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
Stabili vārdu savienojumiUzticama funkcionēšana.
Stabili vārdu savienojumi
Uzticama funkcionēšana vārdkoptermins; joma: informātika — procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Okupētājās teritorijās funkcionējošās iestādes darbojās vērmahta uzdevumā un pēc tā pavēlēm.
- Izteikta robežstāvokļa gadījumā var teikt, ka persona ir vāji funkcionējoša.
- Pārstādītā a. radialis funkcionēja, kā normāls lēveris ar aksiālu asinsriti.
- Sistēmas struktūru nosaka tās elementu izvietojums un mijiedarbība, sistēmai funkcionējot.
- Lai laistīšanas sistēma funkcionētu labi, šādas apkopes tai ir nepieciešamas.