funkcionālisms
funkcionālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | funkcionālisms | funkcionālismi |
| Ģen. | funkcionālisma | funkcionālismu |
| Dat. | funkcionālismam | funkcionālismiem |
| Akuz. | funkcionālismu | funkcionālismus |
| Lok. | funkcionālismā | funkcionālismos |
1.Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
2.Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
3.Psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām.
4.Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
Avoti: SV19, LLVV, IdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Funkcionālisms, strukturālisms un daļēji arī marksisms pieder pie šīs grupas.
- ielā 8 ( 1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā.
- Tam laikam tas bija ļoti moderns funkcionālisma stils ar plašiem logiem.
- Funkcionālisma pamatideja — jāpēta psihes funkcijas, nevis apzinātās pieredzes struktūra.
- Konflikta teorijas ietvaros tiek aplūkotas tās pašas izglītības funkcijas, ko aplūko arī funkcionālisms.