dūmot
dūmot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dūmoju | dūmojam | dūmoju | dūmojām | dūmošu | dūmosim |
| 2. pers. | dūmo | dūmojat | dūmoji | dūmojāt | dūmosi | dūmosiet, dūmosit |
| 3. pers. | dūmo | dūmoja | dūmos | |||
Pavēles izteiksme: dūmo (vsk. 2. pers.), dūmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dūmojot (tag.), dūmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dūmotu
Vajadzības izteiksme: jādūmo
1.intransitīvs Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
1.1.Slikti degt, radot daudz dūmu.
1.2.Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
1.3.Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
2.transitīvs Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
2.1.Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
2.2.Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kā tolaik uzvedās rūpnīcas — dūmoja, dārdēja, dvakoja?
- Popokatepls tulkojumā no acteku valodas nozīmē " dūmojošais kalns".
- Ugunskuriņš, kas viņu sildījis naktī, apdzisis, vien dūmo ogles.
- Zeme garo no sava siltuma, aust rīts, dūmo izsprāgušie lādiņi.
- Ceļā uz filmēšanas laukumu sācis dūmot mikrofona operatores auto.