auss
auss sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auss | ausis |
| Ģen. | auss | ausu |
| Dat. | ausij | ausīm |
| Akuz. | ausi | ausis |
| Lok. | ausī | ausīs |
1.Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
Stabili vārdu savienojumi
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) — saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- Auss gliemene vārdkoptermins — garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā
- Ausu smidži vārdkoptermins — parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo
- Skanēt ausīs kolokācija — būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās)
1.1.Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
Stabili vārdu savienojumiAuss skrimstalas ornaments. Ausu tīrāmā karotīte.
- Auss skrimstalas ornaments vārdkoptermins — haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
- Ausu tīrāmā karotīte vārdkoptermins — sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās
2.parasti formā: daudzskaitlis Dzirde, dzirdes spēja.
Stabili vārdu savienojumiLabas ausis. Vājas ausis.
- Labas ausis kolokācija — laba dzirde
- Vājas ausis — vāja dzirde
2.1.pārnestā nozīmē Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
3.parasti formā: daudzskaitlis Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
3.1.sarunvaloda Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
3.2.apvidvārds Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai.
4.apvidvārds Vienlemeša arkla apvērsējs.
5.apvidvārds Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt aiz auss. (No)nākt ausīs.
- (Aiz)likt aiz auss sarunvaloda, idioma — labi iegaumēt
- (No)nākt ausīs idioma — kļūt zināmam
- (Tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
- Aizsist ausis frazēma — saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
- Atdarīt acis un ausis idioma — sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- Atrast dzirdīgas ausis idioma — gūt atsaucību
- Atvērt acis un ausis idioma — sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- Ausis kust idioma — saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
- Ausis svilst idioma — 1. Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo2. Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju
- Auss (arī ausis) aizkrīt frazēma — saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
- Biezas ausis idioma — 1. Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam2. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto
- Duras (arī griež, griežas) ausīs — saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm sarunvaloda — 1. Nedzirdēt, nesaklausīt2. Būt neizdarīgam, nevērīgam
- Iepūst ausīs vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — pastāstīt
- Kā dieva ausī sarunvaloda, idioma — 1. Mierīgi, bez rūpēm, raizēm, ļoti labos apstākļos2. Saldā miegā, netraucēti
- Klausies ar ausīm! sarunvaloda, kolokācija — saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
- Klausīties (ar) abām ausīm — ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties
- Klausīties ar vienu ausi — klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
- Lapas kā peļu ausis apvidvārds, frazēma — saka par tikko uzplaukušām koku lapām
- Likties (retāk nolikties) uz auss sarunvaloda — iet gulēt
- Likties uz auss; likties uz ausi; krist uz auss; krist uz ausi frazeoloģisms — 1. Iet gulēt, atgulties2. lieto: reti Pārstāt rosīgi darboties, beigt strādāt
- Līdz ausīm sarunvaloda, idioma — 1. Ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā2. Saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- Melo, ka ausis vien kust frazēma — saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
- Mute līdz ausīm sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā2. Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida3. lieto: retāk Saka par ļoti lielu muti
- Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) sarunvaloda — neievērot, nepievērst uzmanību
- Neticēt savām ausīm frazēma — būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
- No Tavas mutes dieva ausī idioma — saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos
- Nokrist uz auss sarunvaloda, idioma — atgulties, pagulēt
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) frazēma — ļoti stipri nosarkt
- Pa ausu galam; pa ausu galam dzirdēt; pa ausu galam klausīties; pa ausu galiem; pa ausu galiem dzirdēt; pa ausu galam klausīties idioma — ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) idioma — saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
- Palaist gar ausīm (kaut ko); laist gar ausīm (kaut ko) idioma — neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot
- Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm idioma — palikt nesaklausītam, neuztvertam
- Piekliegt pilnas ausis sarunvaloda, idioma — intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt
- Plānas ausis; smalkas ausis frazēma — ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
- Runā tā, ka ausis plīst pušu frazēma — ļoti skaļi runā
- Sadot pa ausi frazēma — iepļaukāt
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu
- Slapjš aiz ausīm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi
- Smalkas (arī plānas) ausis frazēma — laba dzirde, arī uztvere
- Spicēt ausis; saspicēt ausis sarunvaloda, frazēma — kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu
- Švakas ausis kolokācija — vāja dzirde
- Turēt acis un ausis vaļā idioma — censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
Avoti: LLVV, KnV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atšķirīgo dzirdes sajūtu katrā no ausīm saistīja ar izmaiņām corpus callosum.
- Šoziem bargajā salā cilvēki galvu un ausis sildījuši pižikos jeb ausainēs.
- Acu priekšā skrien uguntiņas un apļi, ausīs skan noteikts teksts.
- Bet - Lāčplēsis ar dziļo sirdi, lielajām ausīm un lielo ...
- Ausī vai abās ausīs izdur caurumu, tāpat kā parastam auskaram.