atraut
atraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrauju | atraujam | atrāvu | atrāvām | atraušu | atrausim |
| 2. pers. | atrauj | atraujat | atrāvi | atrāvāt | atrausi | atrausiet, atrausit |
| 3. pers. | atrauj | atrāva | atraus | |||
Pavēles izteiksme: atrauj (vsk. 2. pers.), atraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atraujot (tag.), atraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrautu
Vajadzības izteiksme: jāatrauj
1.Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Raut nost.
1.2.Strauji atdalīt (no kā) – par vēju, ūdeni.
1.3.Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
2.Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Raut nost.
2.2.Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
2.3.Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
2.4.Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
2.5.pārnestā nozīmē Novērst (domas, uzmanību).
3.Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
3.1.Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
3.2.Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
4.Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti.
5.Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
6.sarunvaloda Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
6.1.Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
6.2.Pārtraukt dot; neļaut izmantot.
6.3.kopā ar: "sev" Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev miegu.
- Atraut sev miegu frazēma — pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai
7.Ar rāvienu atvērt.
7.1.Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
7.2.Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
7.3.Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni); strauji izvilkt (atvilktni).
7.4.Ar rāvienu attīt, izplest.
7.5.Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
8.Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
8.1.nepabeigtas darbības nozīme Raut šurp.
8.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
Stabili vārdu savienojumiAtraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu. Atraut dzīvei. Atraut nāvei.
- Atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu idioma — panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus
- Atraut dzīvei idioma — nonāvēt, būt par nāves cēloni
- Atraut nāvei idioma — izglābt no nāves
- Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) idioma — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut — saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paralēli, atrauta no pārējās latviešu dzejas, attīstās trimdas tradīcija.
- Ņēmu fotografēšanai kurpes, un nespēju atraut skatienu no pārdevējas rokām.
- - viņš pēkšņā līksmē iesaucās, strauji atraudams roku no klēpja.
- Vainīgi ir tie demolētāji, kuri no logu ailēm atrāva dēļus.
- Mēs negrasāmies un arī nevaram strādāt atrauti arī no valdības lēmumiem.