atrausējs apvidvārds
atrausējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atrausējs | atrausēji |
| Ģen. | atrausēja | atrausēju |
| Dat. | atrausējam | atrausējiem |
| Akuz. | atrausēju | atrausējus |
| Lok. | atrausējā | atrausējos |
atrausēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atrausēja | atrausējas |
| Ģen. | atrausējas | atrausēju |
| Dat. | atrausējai | atrausējām |
| Akuz. | atrausēju | atrausējas |
| Lok. | atrausējā | atrausējās |
Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
Avoti: KiV