atraust
atraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atraušu | atraušam | atrausu | atrausām | atrausīšu | atrausīsim |
| 2. pers. | atraus | atraušat | atrausi | atrausāt | atrausīsi | atrausīsiet, atrausīsit |
| 3. pers. | atrauš | atrausa | atrausīs | |||
Pavēles izteiksme: atraus (vsk. 2. pers.), atrausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atraušot (tag.), atrausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atraustu
Vajadzības izteiksme: jāatrauš
1.Raušot atvirzīt nost (sānis).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Raust nost (sānis).
2.Raušot (ko nost), atsegt.
3.Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad var palīdzēt nostādināts pelnu sārms: nedaudz atrauš augsni un salaista sīpolus.
- Man ir svarīgi, lai mans bērns izaug aprūpēts un mīlēts, tāpēc drīzāk atteikšos no kādas lomas, nekā atraušu laiku savam bērnam.
- Filmā jaunas, trausla auguma sievietes iet pa lauku ar mīnu meklētāju, uzmanīgi atrauš zemi, novieto trotilu un pēc brīža jeņķu bumbas iet gaisā.
- Un tad, it kā sauju pa saujai šo mokoša karstuma un spilgtas gaismas pielieto diennakšu laikā būtu atrausis zemē gulošu akmeni, viņš ierauga Kurzemes patieso ainavu.
- Esot bērns, māsa Marija Stefana sevi uztver kā lielas ģimenes locekli, kas nekādā gadījumā nav atrausts no pārējiem ģimenē, bet tieši pretēji – šāds statuss viņai uzliek par pienākumu gādāt un rūpēties par ikvienu ģimenē un sekot savu vecāku piemēram. “