Paplašinātā meklēšana
Meklējam atraut.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atņemt (arī atraut) pēdējo maizes kumosu
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu
- atraut dzīvei
- atraut elpu
- atraut nāvei
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes
- atraut sev miegu
- atraut sev pēdējo kumosu
- atraut skatienu (no kā, no kāda)
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut
Atrasts skaidrojumos (66):
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- atcināties Atbrīvoties, atrauties.
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
- kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
- atsvešināts atrauts, nesaistīts.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
- nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- atrauts Divd. --> atraut.
- abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
- enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
- klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
- nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
- neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
- neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
- apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
- apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
- atrauties Refl. --> atraut (2).
- atrauties Refl. --> atraut (7); tikt atrautam.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- atkrist Spēji atrauties (no kā).
- spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti.
- atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs.
atraut citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T