Paplašinātā meklēšana
Meklējam atraut.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atņemt (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu
- atraut dzīvei
- atraut elpu
- atraut nāvei
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes
- atraut sev miegu
- atraut sev pēdējo kumosu
- atraut skatienu (no kā, no kāda)
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut
Atrasts skaidrojumos (66):
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
- atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
- uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
- atsist ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus)
- atcināties Atbrīvoties, atrauties
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā)
- kā pa maisu atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju
- atsvešināts atrauts, nesaistīts
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
- nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- sholastiķis cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps
- liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- estēts cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura
- atrauts divd. --> atraut
- abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
- enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.)
- pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
- erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts
- klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
- nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu)
- aizplēst mazliet atplēst, atraut
- atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
- neatraujams nolieguma divdabis --> atraut
- neatraudamies nolieguma divdabis --> atrauties
- apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi)
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste)
- Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos
- atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut
- apgāšanās process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties
- atrauties refl. --> atraut (2)
- atrauties refl. --> atraut (7); tikt atrautam
- sholastisks saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs
- atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk
- atkrist Spēji atrauties (no kā)
- spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti
- atmest strauji atvērt, atraut vaļā
- atsviest strauji atvērt, atraut vaļā
- apolitisks tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku
- atsevišķs tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma
- formāls tāds, kas ir atrauts no būtības
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
- lēkāt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem)
- lēkt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2)
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs
atraut citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV