Paplašinātā meklēšana

Meklējam atraut.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (66):

lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atcināties Atbrīvoties, atrauties.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
atsvešināts atrauts, nesaistīts.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
atrauts Divd. --> atraut.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
atrauties Refl. --> atraut (2).
atrauties Refl. --> atraut (7); tikt atrautam.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
atkrist Spēji atrauties (no kā).
spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti.
atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs.

atraut citās vārdnīcās:

MLVV

atraut

LLVV

atraut