atrast1
atrast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atrodu | atrodam | atradu | atradām | atradīšu | atradīsim |
2. pers. | atrodi | atrodat | atradi | atradāt | atradīsi | atradīsiet, atradīsit |
3. pers. | atrod | atrada | atradīs |
Pavēles izteiksme: atrodi (vsk. 2. pers.), atrodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrodot (tag.), atradīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrastu
Vajadzības izteiksme: jāatrod
atradējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atradējs | atradēji |
Ģen. | atradēja | atradēju |
Dat. | atradējam | atradējiem |
Akuz. | atradēju | atradējus |
Lok. | atradējā | atradējos |
atradēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atradēja | atradējas |
Ģen. | atradējas | atradēju |
Dat. | atradējai | atradējām |
Akuz. | atradēju | atradējas |
Lok. | atradējā | atradējās |
1.Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
1.1.Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
Stabili vārdu savienojumiAtrast savu vietu.
- Atrast savu vietu idioma — izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
Tulkojumifind, happen, chance, bump.
1.2.Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
1.3.Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
1.4.Pārbaudot konstatēt, atklāt.
2.Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
2.1.Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
2.2.Izdomāt.
2.3.Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
3.Atlicināt, veltīt (laiku).
4.Sastapt, satikt (kur).
4.1.Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
4.2.Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
4.3.Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
5.Iegūt, iemantot.
5.1.Sastapt (noteiktu attieksmi).
5.2.Pārdzīvot, izjust.
6.sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
Stabili vārdu savienojumiAtrast ceļu. Atrast ceļu uz sirdi. Atrast kopīgu valodu. Atrast sevi.
- Atrast ceļu idioma — 1. Apmeklēt, apciemot (kādu)2. Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību
- Atrast ceļu uz sirdi idioma — iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
- Atrast kopīgu valodu idioma — saprasties
- Atrast sevi idioma — apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) frazēma — saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzīga interpretācija, uzsverot šķiriskumu, atrodama arī LLVV dotajā skaidrojumā.
- R. Holsti centieni noslēgt separātu līgumu neatrada atbalstu pat savā valdībā.
- Pie tam kontrolētajās aukļkoloniju mītnēs atrasti ari trīs citviet gredzenoti indivīdi.
- Viena Papē gredzenota mātīte pēc diviem gadiem tika atrasta aukļkolonijā Ogrē.
- Ziemas periodā tie atrasti Vidus-, Rietum- un Dienvideiropā.