atminēt
atminēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atminu | atminam | atminēju | atminējām | atminēšu | atminēsim |
| 2. pers. | atmini | atminat | atminēji | atminējāt | atminēsi | atminēsiet, atminēsit |
| 3. pers. | atmin | atminēja | atminēs | |||
Pavēles izteiksme: atmini (vsk. 2. pers.), atminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atminot (tag.), atminēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atminētu
Vajadzības izteiksme: jāatmin
1.Atcerēties1.
PiemēriSaki, ka neatmini mani skatuves uguņos.
- Saki, ka neatmini mani skatuves uguņos.
- Brāli, vai tu atmini vasaru?
Tulkojumiremember, retrieve, recall, call back, call up.
remember, retrieve, recall, call back, call up, recollect, think
recall knowledge from memory; have a recollection; "I can't remember saying any such thing"; "I can't think what her last name was"; "can you remember her phone number?"; "Do you remember that he once loved you?"; "call up memories"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Atcerēties2.
3.Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt.
PiemēriViņš aizdomājās, un piere savilkās grumbās, it kā viņš pūlētos atminēt neatminamu mīklu.
- Viņš aizdomājās, un piere savilkās grumbās, it kā viņš pūlētos atminēt neatminamu mīklu.
- Viņas laiku pa laikam meta aci uz Linu, mēģinādamas atminēt viņas noskaņojumu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit