atmīnēt
atmīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmīnēju | atmīnējam | atmīnēju | atmīnējām | atmīnēšu | atmīnēsim |
| 2. pers. | atmīnē | atmīnējat | atmīnēji | atmīnējāt | atmīnēsi | atmīnēsiet, atmīnēsit |
| 3. pers. | atmīnē | atmīnēja | atmīnēs | |||
Pavēles izteiksme: atmīnē (vsk. 2. pers.), atmīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmīnējot (tag.), atmīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmīnētu
Vajadzības izteiksme: jāatmīnē
Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valdības karavīri iepriekšējo dienu pavadījuši, attīrot un atmīnējot agrāk ieņemtos apvidus.
- – Bunkuram visapkārt ieraktās mīnas, liekas, sapieri atmīnēja…
- Teritorija nav atmīnēta, jo ir liels augsnes piesātinājums ar sīkām metāla šķembām.
- Atmīnēsi vienu laukumu, kas tavā atbildībā.
- Pulkvedis sacīja, ka konteinerus atraduši britu speciālisti, pirms nedēļas atmīnējot teritoriju netālu no Kabulas.