apņemt
Lietojuma biežums :
apņemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
1.1.Apskaut.
1.2.Satvert, aptvert (ar plaukstām).
1.3.lieto: reti Apsegt (ņemot apkārt).
3.parasti formā: trešā persona No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
3.1.Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
3.2.Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
3.3.Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
3.4.Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
Saistītās nozīmespārņemt.
3.5.Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
Stabili vārdu savienojumiApņemt āžus. Apņemt marku. Apņemt vēršus. Apņemt zīmi.
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri