apbruņojums
apbruņojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apbruņojums | apbruņojumi |
| Ģen. | apbruņojuma | apbruņojumu |
| Dat. | apbruņojumam | apbruņojumiem |
| Akuz. | apbruņojumu | apbruņojumus |
| Lok. | apbruņojumā | apbruņojumos |
1.Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
2.Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- I.Bierants - Nacionālo bruņoto spēku štāba Apgādes departamenta Apbruņojuma nodaļas virsnieks
- Studijas beidza ar diplomdarbu " Latgaļu karavīra apbruņojums 9.—13. gs."
- Tās iedalīja pēc apbruņojuma: smago bruņumašīnu vads un vieglo bruņumašīnu vadi.
- Pilnīgu pulka saformēšanu traucēja zirgu, pajūgu un apbruņojuma trūkums.
- No lirisma uz dzīves īstenības attēlojumu pilnā kinoizteiksmības apbruņojumā veda divi ceļi.