aicināt
aicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aicinu | aicinām | aicināju | aicinājām | aicināšu | aicināsim |
2. pers. | aicini | aicināt | aicināji | aicinājāt | aicināsi | aicināsiet, aicināsit |
3. pers. | aicina | aicināja | aicinās |
Pavēles izteiksme: aicini (vsk. 2. pers.), aiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aicinot (tag.), aicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aicinātu
Vajadzības izteiksme: jāaicina
1.Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
PiemēriTu taču zini, ka viņa pie sevis nevienu nelaida iekšā un nevienu neaicināja ciemos.
- Tu taču zini, ka viņa pie sevis nevienu nelaida iekšā un nevienu neaicināja ciemos.
- - Vai neaicināsi iekšā?
- Egidija ar rokas mājienu aicināja istabā.
- Viņš mani aicina braukt uz jūru.
1.1.Saukt, mudināt.
PiemēriEs aicinu tevi to cienīt un darīt to ar izcilību.
- Es aicinu tevi to cienīt un darīt to ar izcilību.
- Šādi aicināju Monikiņu iet prom, bet viņa tik lēkāja pa slapjo dēli un neklausīja.
1.2.parasti formā: trešā persona Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriViņš pavērās pret debesīm, un debesis bija tik gaišas un vieglas, vai aicināt aicināja laukā, jaukajā Dieva pasaulē.
- Viņš pavērās pret debesīm, un debesis bija tik gaišas un vieglas, vai aicināt aicināja laukā, jaukajā Dieva pasaulē.
- Tādu acu es vēl nebiju redzējis: lielas, lielas, samtainas un aicinošas tuvāk.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit