Paplašinātā meklēšana
Meklējam zveja.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (270):
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- lākturis Apgaismes rīks zvejai tumsā.
- lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai.
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
- boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
- bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot.
- bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
- bruģītis Brienamais zvejas rīks.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
- rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.
- mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai.
- kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
- lomenis Dukurs, zvejas tīkla veids.
- lomens Dukurs, zvejas tīkla veids.
- strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
- megžt Gatavot zvejas tīklu.
- boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas).
- vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla.
- iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- ielikt Iemest (zvejas rīku).
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas.
- dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē.
- rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- jūras bampļi jūras zvejas tīklu pludiņi, metāla (vai cita materiāla) bumbas ar tukšu vidu.
- bruģis Kabenis (zvejas tīkls).
- kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- kabele Kāds zvejas rīks.
- lieša Kāds zvejas tīkls lielāku jūras zivju zvejošanai.
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis.
- šķilsts Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- šķiltiņš Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt.
- pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla.
- āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
- arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
- delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
- līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks.
- TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch").
- Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- lasenis Lašu zvejas tīkls.
- naktsspaile Lašu zvejas tīkls.
- plods Liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem).
- troša Lielas zvejas laivas enkura tauva.
- kūris Liels murds reņģu zvejai.
- metinis Liels zvejas tīkls.
- vilcenis Liels zvejas tīkls.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- mailene Mailīšu zvejas tīkls.
- mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
- ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
- plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
- maksts Makveida zvejas tīkls.
- seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris.
- seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
- putasū mencu dzimtas rūpnieciskas nozvejas zivs; arī ēdiens no šīs zivs gaļas.
- merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- metenis Metamais zvejas tīkls.
- vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- MZS Motorizētā zvejas stacija.
- narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
- lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
- naktszveja Nakts zveja.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
- naktsāķis Nakts zvejas rīks.
- puņģis nēģu zvejas grozs.
- mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti.
- sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
- kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- traleris Neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1).
- āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
- feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- kliperis Neliels un ātrs zvejas motorkuģis.
- klipis Neliels velkamais zvejas tīkls.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- grūdenis Neliels zvejas tīkls.
- mīdeksnis Neliels zvejas tīkls.
- vadiņš Neliels zvejas tīkls.
- vadutelis Neliels zvejas tīkls.
- bradiņš Neliels zvejas vads.
- bredenis Neliels zvejas vads.
- bridiņš Neliels zvejas vads.
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
- pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
- abars Noteikta veida tīkls zvejai; stāvvads.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- OZFLB Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze (raj.).
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai.
- zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
- sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis.
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
- pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus.
- Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
- Halla Pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos ("Hull, Kingston upon Hull"), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
- Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ormoka Pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taklobana Pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ķeblavika Pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akureiri Pilsēta Islandes ziemeļu daļā ("Akureyri"), 18000 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta, zivju konservu kombināts, kuģubūvētava.
- Ako Pilsēta Izraēlā ("Akko"), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Hačinohe Pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gisborna Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Phohana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Primorskoahtarska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeiska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
- Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
- Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
- Rāiša Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Puntofiho Pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1).
- iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
- iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
- iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
- iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
- iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- iedzirklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
- piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis.
- rinduks Pirmais un pēdējais tīkls zvejas tīklu virknē.
- megžināt Pīt, aust zvejas tīklu ar lielām acīm.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- plaudinis Plaužu zvejas tīkls.
- plūksna Pludiņš (zvejas tīklam).
- ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods.
- plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- tāriņš Redeles, ar kurām aizsprosto no zvejas rīkiem neaizņemtās vietas lašu tacī.
- smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- jade Rinda zvejas tīklu, ko kopā izmet jūrā; jada.
- tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja.
- sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā).
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas).
- jedus Sasaistītu zvejas tīklu rinda; jeda.
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm.
- piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm).
- uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķēros (uz zvejas rīka āķa) - par zivīm.
- pieķerties Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm).
- paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
- sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām.
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
- slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali.
- smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons.
- makšķerēšana Sporta veids - zivju zveja ar makšķeri.
- stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē.
- P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
- lēzēt Stiept, kārtot zvejas tīklu.
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- ķeksis Šāda veida zvejas rīks.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras.
- venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
- zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa.
- kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
- virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas.
- tiņas Tīkls (zvejai).
- tine Tīkls (zvejas).
- pusvimbuksnis tīkls ar smalkām acīm vimbu zvejai.
- raudenis Tīkls raudu zvejai.
- ķudelis Tīkls strikta (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai.
- ķudele Tīkls strikta 2 (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai; ķudelis.
- lošas Tīklveida zvejas rīki.
- nosamegžties Tikt pagatavotam (par zvejas tīklu).
- pelaģiskais tralis tralis zvejai pelaģiālē dažādā dziļumā.
- grunts tralis tralis zvejai ūdenstilpes dibenā.
- dvīņu tralis tralis, kuru velk divi zvejas kuģi vai laivas
- trojnīks trejbridis, tīkls zivju zvejai upēs un ezeros trijatā ar iebrišanu.
- buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā.
- ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm.
- vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- barkšķis Vecs zvejas tīkls.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
- vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
- ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi.
- ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus.
- vidējtīkls Vidēja izmēra tīkls, gk. reņģu zvejai.
- veijers Viena no divām zvejas traļa vilkšanas trosēm.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- suveksis Vimbu zveja Daugavā.
- bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai.
- treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos.
- stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi.
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
- līcenis Ziemas zvejas palīgrīks.
- kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus.
- zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.).
- piekrastes zveja zveja sauszemes tuvumā.
- zvejas baseins zvejas apgabals.
- nozvejas (arī zvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- zvejas (arī nozvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- kailis Zvejas piederums, gara virve, ko lieto zvejas vadu vilkšanai.
- puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- aizsprosta zvejas rīks zvejas rīks, ko novieto upē, jūrā, ezerā (piemēram, murds, tacis).
- rīze zvejas tīkls, ko izmet starp divām laivām, un četri vīri velk
- racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1).
- ielaidnis Zvejas tīkls, zvejai no laivas pa straumei.
- iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
- iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
- iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu.
- vimbuksis Zveļas tīkls ar vidēji lielām acīm, piemērots vimbu zvejai.
- žubeklis Žebērklis, zvejas rīks.
zveja citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV