Paplašinātā meklēšana

Meklējam zero.

Atrasts vārdos (11):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (249):

aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
kuģuceļš Ar navigācijas zīmēm norādīts kuģošanas ceļš upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos; fārvaters.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs.
hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs.
parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs.
metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs.
tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
pārkūdrošanās Augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu.
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros.
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu.
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
timbāt Daudz dzert; dzerot notriekt naudu.
saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
pakaļzobs Dzeroklis, dzeloksnis.
dzerauksts Dzeroklis; dzerūklis.
dzerūknis Dzeroklis; dzerūklis.
dzerūksts Dzeroklis; dzerūklis.
ceroklis Dzeroklis.
dzarūkstijs Dzeroklis.
dzeloknis Dzeroklis.
dzeloksnis Dzeroklis.
dzerauklis Dzeroklis.
dzeraukša Dzeroklis.
dzeraukslis Dzeroklis.
dzerauksnis Dzeroklis.
dzeraukste Dzeroklis.
dzerauška Dzeroklis.
dzereklis Dzeroklis.
dzerkone Dzeroklis.
dzerokslis Dzeroklis.
dzeroksnis Dzeroklis.
dzeroksts Dzeroklis.
dzerūklis Dzeroklis.
dzērūkšas Dzeroklis.
dzerūkslis Dzeroklis.
dzerūkstejais Dzeroklis.
dzerukstis Dzeroklis.
menza Dzerokļu kožamā virsma.
piedzert Dzerot (alkoholiskus dzērienus), noreibt.
salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
piepumpēt Dzerot daudz šķidruma piepildīt (kuņģi).
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
izdzert Dzerot iztukšot (trauku).
iztempt Dzerot iztukšot (trauku).
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
piepļummēt Dzerot piepildīt (kuņģi).
pietempt Dzerot piepildīt (kuņģi).
pietelzt Dzerot piepildīt.
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
iztrakot Dzerot, uzdzīvojot iztērēt (naudu, līdzekļus).
iztriekt Dzerot, uzdzīvojot iztērēt (naudu, līdzekļus).
nolillāt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
noplundurēt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
nopļundurēt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
nosviķot Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
nopļundurot Dzerot, uzdzīvojot notērēt.
lillāt Dzerot, uzdzīvojot tērēt (naudu, līdzekļus).
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt.
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas).
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
ezeru nogulumi ezeros nogulsnējušies ieži.
saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi.
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga.
Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā.
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
limnades Grieķu mitoloģijā nāras, kas dzīvo ezeros un dīķos.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu.
gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros.
apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
izpļēgurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
plemperēt klaiņot apkārt dzerot.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi).
toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē.
ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā.
aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
kludzens Malks dzerot.
kludziens Malks dzerot.
klūdziens Malks dzerot.
kuzis Maza zivs, kas dzīvo dūņainos ezeros.
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros.
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
pope mukla vieta, īpaši ezeros.
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
eferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no smadzenēm nonāk izpildorgānos (muskuļos un dziedzeros).
kontinentālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies uz sauszemes – upēs, ezeros ledāju un vēja darbības rezultātā.
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
piesust Noreibt (dzerot).
mineralizācija Organisma apgāde ar minerālvielām, piem., dzerot minerālūdeņus.
limnobionti Organismi, kas dzīvo stāvošos saldūdeņos (ezeros, dīkos).
pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nopļēgurēt Pavadīt kādu laiku dzerot, uzdzīvojot.
nopļēgurāt Pavadīt laiku dzerot un uzdzīvojot.
gudrības zobs pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
sadd Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros; sadi.
sadi Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros.
agalaktija Piena trūkums krūšu dziedzeros pēc dzemdībām.
ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
noplītēt Plaši uzdzīvojot (parasti dzerot), notērēt.
spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
reninogēns Renīna proenzīms kuņģa dziedzeros.
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros.
ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja.
benzolisms Saindēšanās ar benzolu, ieelpojot vai iedzerot to.
caura lūpa saka, ja dzerot šķidrums tek gar zodu.
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros.
Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras.
Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km.
kelpi Skotu mitoloģijā - ļauni ūdens gari upēs un ezeros.
horizonts Slānis ūdenī (upēs, ezeros, jūrās u. tml.).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
durba Spāre - plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; [spāre]{s:1760}.
dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
Sialis morio šīs ģints suga, kas mīt ezeros.
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero").
bunodonts Tāds, kam dzerokļi ir ar noapaļotām smailēm.
premolars Tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē.
premolārs Tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē.
trojnīks trejbridis, tīkls zivju zvejai upēs un ezeros trijatā ar iebrišanu.
trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs.
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
iekšējie ūdeņi ūdeņi upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs, purvos, ledājos, augsnes un iežu porās un tukšumos.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu.
parastā valvāta valvātu suga ("Valvata piscinalis"), kas arī dzīvo gk. ezeros.
dūkstāja valvāta valvātu suga ("Valvata pulchella"), kas dzīvo gk. ezeros.
noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam.
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu".
dzēraukstis Vieta, kur ir dzerokļi.
Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
virubitsja Zaudēt samaņu, arī piedzeroties.
piena dziedzeris zīdītājdzīvnieku un cilvēka dziedzerorgāns pienu sekrēcijai; krūts dziedzeris.
sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
premolāri Zobi, mazie (priekšējie) dzerokļi.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
molārs Zobs, dzeroklis; tāds, kas attiecas uz lielo dzerokli.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa zero.