Paplašinātā meklēšana
Meklējam veidīgs.
Atrasts vārdos (438):
- veidīgs:1
- ādveidīgs:1
- āķveidīgs:1
- odveidīgs:1
- ogveidīgs:1
- olveidīgs:1
- osveidīgs:1
- apļveidīgs:1
- arkveidīgs:1
- badveidīgs:1
- bekveidīgs:1
- bezveidīgs:1
- divveidīgs:1
- eļļveidīgs:1
- gāzveidīgs:1
- govveidīgs:1
- gumveidīgs:1
- kāšveidīgs:1
- kokveidīgs:1
- konveidīgs:1
- kubveidīgs:1
- ķēdveidīgs:1
- ķemveidīgs:1
- ķepveidīgs:1
- ķīļveidīgs:1
- lapveidīgs:1
- lēcveidīgs:1
- lēļveidīgs:1
- līmveidīgs:1
- lirveidīgs:1
- lodveidīgs:1
- lokveidīgs:1
- manveidīgs:1
- masveidīgs:1
- matveidīgs:1
- mēlveidīgs:1
- mucveidīgs:1
- mušveidīgs:1
- nažveidīgs:1
- nišveidīgs:1
- peļveidīgs:1
- pīķveidīgs:1
- podveidīgs:1
- pogveidīgs:1
- pūkveidīgs:1
- punveidīgs:1
- pupveidīgs:1
- purveidīgs:1
- putveidīgs:1
- ragveidīgs:1
- rētveidīgs:1
- ribveidīgs:1
- ripveidīgs:1
- rožveidīgs:1
- sarveidīgs:1
- savveidīgs:1
- sēņveidīgs:1
- somveidīgs:1
- sukveidīgs:1
- sūnveidīgs:1
- suņveidīgs:1
- šahveidīgs:1
- šūnveidīgs:1
- tapveidīgs:1
- tēžveidīgs:1
- tipveidīgs:1
- vagveidīgs:1
- vatveidīgs:1
- vēžveidīgs:1
- zāģveidīgs:1
- zālveidīgs:1
- zāļveidīgs:1
- zarveidīgs:1
- zeķveidīgs:1
- zīdveidīgs:1
- zobveidīgs:1
- adatveidīgs:1
- alejveidīgs:1
- apalveidīgs:1
- asarveidīgs:1
- bantveidīgs:1
- bekuveidīgs:1
- bikšveidīgs:1
- bluķveidīgs:1
- bļodveidīgs:1
- bultveidīgs:1
- bumbveidīgs:1
- čūskveidīgs:1
- dakšveidīgs:1
- diegveidīgs:1
- diskveidīgs:1
- galvveidīgs:1
- grēdveidīgs:1
- gripveidīgs:1
- grupveidīgs:1
- jumtveidīgs:1
- kaltveidīgs:1
- kāpņveidīgs:1
- kārbveidīgs:1
- karpveidīgs:1
- kārpveidīgs:1
- kastveidīgs:1
- katlveidīgs:1
- kaulveidīgs:1
- kausveidīgs:1
- klapveidīgs:1
- kloķveidīgs:1
- klonveidīgs:1
- krūmveidīgs:1
- krūzveidīgs:1
- ķemmveidīgs:1
- laivveidīgs:1
- lentveidīgs:1
- leņķveidīgs:1
- liānveidīgs:1
- līdzveidīgs:1
- lietveidīgs:1
- maisveidīgs:1
- maršveidīgs:1
- mencveidīgs:1
- mietveidīgs:1
- miglveidīgs:1
- miltveidīgs:1
- murdveidīgs:1
- naglveidīgs:1
- nierveidīgs:1
- ovālveidīgs:1
- pākšveidīgs:1
- pangveidīgs:1
- parkveidīgs:1
- pastveidīgs:1
- pelnveidīgs:1
- pērļveidīgs:1
- pialveidīgs:1
- pienveidīgs:1
- pilnveidīgs:1
- plānveidīgs:1
- plēvveidīgs:1
- posmveidīgs:1
- purvveidīgs:1
- pūšļveidīgs:1
- putrveidīgs:1
- raguveidīgs:1
- rāmjveidīgs:1
- režģveidīgs:1
- riņķveidīgs:1
- rombveidīgs:1
- ruļļveidīgs:1
- sakņveidīgs:1
- seglveidīgs:1
- sērgveidīgs:1
- sierveidīgs:1
- sietveidīgs:1
- siļķveidīgs:1
- sirdveidīgs:1
- skarveidīgs:1
- skujveidīgs:1
- slāņveidīgs:1
- slejveidīgs:1
- slotveidīgs:1
- snuķveidīgs:1
- spārveidīgs:1
- spīļveidīgs:1
- spoļveidīgs:1
- spurveidīgs:1
- stabveidīgs:1
- starveidīgs:1
- stīpveidīgs:1
- storveidīgs:1
- storveidīgs:2
- sūkļveidīgs:1
- svečveidīgs:1
- sveķveidīgs:1
- šahtveidīgs:1
- šallveidīgs:1
- šķēpveidīgs:1
- tārpveidīgs:1
- taukveidīgs:1
- teltveidīgs:1
- tīklveidīgs:1
- torņveidīgs:1
- upesveidīgs:1
- vaļņveidīgs:1
- vārpveidīgs:1
- vaskveidīgs:1
- velvveidīgs:1
- vienveidīgs:1
- viļņveidīgs:1
- vītņveidīgs:1
- zārkveidīgs:1
- zebrveidīgs:1
- ziedveidīgs:1
- zvanveidīgs:1
- zvīņveidīgs:1
- žokļveidīgs:1
- akmeņveidīgs:1
- brunčveidīgs:1
- cigārveidīgs:1
- čemurveidīgs:1
- daudzveidīgs:1
- elipsveidīgs:1
- graudveidīgs:1
- grīšļveidīgs:1
- kamolveidīgs:1
- kandžveidīgs:1
- kanonveidīgs:1
- knābjveidīgs:1
- komatveidīgs:1
- komētveidīgs:1
- konusveidīgs:1
- kreklveidīgs:1
- kreļļveidīgs:1
- krustveidīgs:1
- kukuļveidīgs:1
- kulisveidīgs:1
- kupolveidīgs:1
- ķekarveidīgs:1
- ķiminveidīgs:1
- lakatveidīgs:1
- lakstveidīgs:1
- lāpstveidīgs:1
- lavīnveidīgs:1
- lēkmjveidīgs:1
- lemešveidīgs:1
- līdakveidīgs:1
- ligzdveidīgs:1
- lilijveidīgs:1
- līnijveidīgs:1
- mākoņveidīgs:1
- metālveidīgs:1
- mezglveidīgs:1
- nūjiņveidīgs:1
- orkānveidīgs:1
- pakavveidīgs:1
- palagveidīgs:1
- pārslveidīgs:1
- pīlārveidīgs:1
- plaisveidīgs:1
- plakņveidīgs:1
- plātņveidīgs:1
- plazmveidīgs:1
- pleznveidīgs:1
- plūmjveidīgs:1
- pokālveidīgs:1
- polipveidīgs:1
- prizmveidīgs:1
- punktveidīgs:1
- rāceņveidīgs:1
- redeļveidīgs:1
- relejveidīgs:1
- riteņveidīgs:1
- rotaļveidīgs:1
- ruporveidīgs:1
- rūtiņveidīgs:1
- sēnesveidīgs:1
- sērijveidīgs:1
- sezonveidīgs:1
- siksnveidīgs:1
- silesveidīgs:1
- sīpolveidīgs:1
- sirdsveidīgs:1
- sirpjveidīgs:1
- sīrupveidīgs:1
- skrūvveidīgs:1
- sniegveidīgs:1
- spalvveidīgs:1
- spārnveidīgs:1
- spazmveidīgs:1
- spieķveidīgs:1
- stieņveidīgs:1
- stiklveidīgs:1
- stobrveidīgs:1
- svītrveidīgs:1
- šķembveidīgs:1
- šķīvjveidīgs:1
- tabulveidīgs:1
- tapiņveidīgs:1
- teltsveidīgs:1
- terasveidīgs:1
- terīnveidīgs:1
- tulpjveidīgs:1
- tulznveidīgs:1
- tuneļveidīgs:1
- tunikveidīgs:1
- tvaikveidīgs:1
- veltņveidīgs:1
- velvjveidīgs:1
- vīzesveidīgs:1
- volānveidīgs:1
- volūtveidīgs:1
- zīmuļveidīgs:1
- zobenveidīgs:1
- želejveidīgs:1
- bumbuļveidīgs:1
- cauruļveidīgs:1
- cilvēkveidīgs:1
- čiekurveidīgs:1
- galviņveidīgs:1
- kampaņveidīgs:1
- kanjonveidīgs:1
- kāpienveidīgs:1
- kapsulveidīgs:1
- kaskādveidīgs:1
- kolonnveidīgs:1
- kotedžveidīgs:1
- krampjveidīgs:1
- krāterveidīgs:1
- krējumveidīgs:1
- ķirzakveidīgs:1
- laiviņveidīgs:1
- lancetveidīgs:1
- lēcienveidīgs:1
- mandeļveidīgs:1
- manšetveidīgs:1
- marmorveidīgs:1
- mežģīņveidīgs:1
- mieturveidīgs:1
- mozaīkveidīgs:1
- pakāpjveidīgs:1
- paklājveidīgs:1
- paparžveidīgs:1
- pastalveidīgs:1
- paugurveidīgs:1
- perēkļveidīgs:1
- pērtiķveidīgs:1
- pilienveidīgs:1
- piltuvveidīgs:1
- pirkstveidīgs:1
- plakātveidīgs:1
- plākšņveidīgs:1
- plauktveidīgs:1
- plekstveidīgs:1
- plēkšņveidīgs:1
- plīvurveidīgs:1
- pulverveidīgs:1
- pumpurveidīgs:1
- pūslīšveidīgs:1
- puslokveidīgs:1
- pustulveidīgs:1
- putekļveidīgs:1
- rāvienveidīgs:1
- recekļveidīgs:1
- reliktveidīgs:1
- reljefveidīgs:1
- riekstveidīgs:1
- sandalveidīgs:1
- sausiņveidīgs:1
- sektorveidīgs:1
- siekalveidīgs:1
- slokšņveidīgs:1
- spirālveidīgs:1
- spogulveidīgs:1
- spoguļveidīgs:1
- spraugveidīgs:1
- stagarveidīgs:1
- stiepļveidīgs:1
- studijveidīgs:1
- svārstveidīgs:1
- sviestveidīgs:1
- šarnīrveidīgs:1
- šķautņveidīgs:1
- šķiedrveidīgs:1
- tandēmveidīgs:1
- tauriņveidīgs:1
- torpēdveidīgs:1
- trapecveidīgs:1
- vainagveidīgs:1
- vairogveidīgs:1
- vārpstveidīgs:1
- vēdekļveidīgs:1
- vēzienveidīgs:1
- vilciņveidīgs:1
- virpuļveidīgs:1
- virzuļveidīgs:1
- zigzagveidīgs:1
- aprakstveidīgs:1
- bumbierveidīgs:1
- cilindrveidīgs:1
- gliemežveidīgs:1
- gredzenveidīgs:1
- karuseļveidīgs:1
- klīsterveidīgs:1
- koncertveidīgs:1
- kontaktveidīgs:1
- kvadrātveidīgs:1
- lakatiņveidīgs:1
- lāpstiņveidīgs:1
- ozolzīļveidīgs:1
- paminasveidīgs:1
- parabolveidīgs:1
- pelerīnveidīgs:1
- pelikānveidīgs:1
- piramīdveidīgs:1
- plankumveidīgs:1
- pusriņķveidīgs:1
- putraimveidīgs:1
- sarafānveidīgs:1
- segmentveidīgs:1
- sekvencveidīgs:1
- skrīpstveidīgs:1
- skrituļveidīgs:1
- spilvenveidīgs:1
- stobriņveidīgs:1
- svečturveidīgs:1
- taburetveidīgs:1
- tranšejveidīgs:1
- trekterveidīgs:1
- trompetveidīgs:1
- ūdeņražveidīgs:1
- vārdnīcveidīgs:1
- vējzivjveidīgs:1
- zobkarpveidīgs:1
- zvaigžņveidīgs:1
- žalūzijveidīgs:1
- četrstūrveidīgs:1
- dzīvniekveidīgs:1
- kompleksveidīgs:1
- pakāpienveidīgs:1
- papagaiļveidīgs:1
- pavedienveidīgs:1
- platformveidīgs:1
- pulksteņveidīgs:1
- pulkstīnveidīgs:1
- reportāžveidīgs:1
- skripturveidīgs:1
- spiedienveidīgs:1
- staipekņveidīgs:1
- standartveidīgs:1
- trijstūrveidīgs:1
- trīsstūrveidīgs:1
- variācijveidīgs:1
- daudzstūrveidīgs:1
- pusmēnessveidīgs:1
- rečitatīvveidīgs:1
- serpentīnveidīgs:1
- sprādzienveidīgs:1
- taisnstūrveidīgs:1
- paralelogramveidīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (342):
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- apaļniskis Apļveidīgs.
- riņķulains Apļveidīgs.
- čankurains Ar pušķiem rotāts, pušķveidīgs.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- astuņāds Astoņveidīgs.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- bezveida Bezveidīgs.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- ķeburs Bumbuļveidīgs, kropls augs.
- pūslīgs Burbuļains, pūšļveidīgs.
- pugulis Burbuļveidīgs paaugstinājums.
- blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
- humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
- antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
- cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
- ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- dihotoms zarojums dakšveidīgs zarojums.
- stakls Dakšveidīgs, zarains.
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
- daudzkrāsains Daudzveidīgs.
- daudzplākšņains Daudzveidīgs.
- dažējāds Daudzveidīgs.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- dzīvniekveida Dzīvniekveidīgs.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
- gloma Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- glomene Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām.
- jeģe Jostveidīgs savijums vai uzaudums; grīste.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- kuna Kārpveidīgs izaugums.
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
- loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
- marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Kaut kas bezveidīgs.
- dunčkuls Kaut kas kamolveidīgs.
- grītuls Kaut kas riteņveidīgs, satīts.
- krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- suberozs Korķveidīgs.
- žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos).
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
- Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
- čekains Ķekarveidīgs, pilns ar čemuriem.
- sukveidīgs Ķemmveidīgs, otveidīgs.
- ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- kauss Ķīļveidīgs, važveidīgs.
- vadzīgs Ķīļveidīgs.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- fillo- Lapu, lapveidīgs.
- kladodijs Lapveidīgs stiebrs, kas dažiem augiem pilda lapu funkciju.
- sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi.
- bantveidīgs Lentveidīgs.
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- īgarnis Liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu.
- kloķains Liels, gabalveidīgs.
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
- globulārs Lodveidīgs, lodveida.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- ļēgans Ļumīgs, želejveidīgs.
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- maskarpone Mīksts, krēmveidīgs itāļu siers.
- agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
- vienskanīgs Monotons, vienveidīgs (par skaņu).
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
- duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- sipa neliels, komatveidīgs plankums.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- dzirksteļuztvērējs No māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš.
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
- rize Palagveidīgs tīkls.
- peļveida Peļveidīgs (1).
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
- lac Piens, pienveidīgs šķidrums.
- pienējāds Pienveidīgs, piena izskatā.
- gutta Piliens, pilienveidīgs traips.
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.).
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns.
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- trekterveidīgs Piltuvjveidīgs.
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- strumpe Piltuvveidīgs priekšmets putraimdesu gatavošanai.
- ragadiformisks Plaisveidīgs; saplaisājis.
- plānveida Plānveidīgs.
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs.
- petehija Punktveidīgs asinsizplūdums ādā.
- smelknains putekļveidīgs.
- šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis.
- šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
- spumozs Putojošs, putveidīgs.
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- reptiloīds Rāpuļveidīgs.
- boze Resns, lodveidīgs spieķa gals.
- španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- rūtacis Rombveidīgs (adījuma) raksts.
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- spilvens Samērā biezs, parasti četrstūrveidīgs, veidojums (organismā).
- pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
- lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa.
- furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas.
- sierains Sieram līdzīgs, sierveidīgs.
- plāksnains Slāņveidīgs, slāņains.
- enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi.
- velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- serma Smalks, putekļveidīgs sniegs.
- smeltains Smilšains, smilšveidīgs.
- ehīns Spilvenveidīgs elements doriskā ordera kapitelī zem abaka.
- rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis).
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
- spoņģiozs Sūkļveidīgs, porains; spongiozs.
- spongiozs Sūkļveidīgs, porains.
- trūle Sūnveidīgs kūdras u. c. sagulums purvos.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
- šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs.
- bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts.
- polimorfonukleārs Tāds, kam ir daudzveidīgs kodols, piem., leikocīts.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- viļņveida Tāds, kam ir viļņa (1) forma, veids; viļņveidīgs.
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
- paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību; tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- granulozs Tāds, kas sastāv no sīkiem graudiņiem; graudains, graudveidīgs.
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- staraiņš Tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs.
- teltveidīgs Teltsveidīgs.
- čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka.
- tifoīds Tīfveidīgs.
- repsis Tīklveidīgs maiss, kule.
- grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- šķeltine Trīsstūrveidīgs galvas lakats.
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā.
- tūteris Tūtai līdzīga cepure; tas kas ir tūtveidīgs, konusveidīgs.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km.
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km.
- Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- velvveidīgs Velvjveidīgs.
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm.
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
- kankrozs Vēžveidīgs.
- monogens Viena dzimuma vai ar vienādu izcelšanos; vienveidīgs.
- truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
- papila Vienšūnas, kārpveidīgs auga matiņš.
- vienveida Vienveidīgs (1).
- vienveida Vienveidīgs (2).
- monotons Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmulīgs Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmuļīgs Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmuļš Vienveidīgs (par skaņu).
- miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
- garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu).
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- uniforms Vienveidīgs.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- olveidīgums Vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnveidība Vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānveidība Vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (1).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1).
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (2).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2).
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- Zvanu kalni Zvanu kalni - rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēluma dienvidu daļā uz ziemeļiem no Numernes vaļņa, Baltinavas pagastā, garums - \~2 km, platums - līdz 1,4 km, absolūtais augstums - 145 m vjl., relatīvais augstums - \~40 m.
- kļošinis Zvanveidīgs (par kleitu, svārkiem).
- pulkstīnveidīgs Zvanveidīgs.
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
veidīgs citās vārdnīcās:
LLVV