Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzmanīt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (52):
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- paģisties Iegaumēt, uzmanīt.
- jēgot Ievērot, uzmanīt.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
- tiekavāt Izsekot (kādu); uzmanīt (kādu).
- sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- ievērot Novērot, uzmanīt.
- čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
- lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
- paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
- piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
- čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
- dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
- vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
- pieraugs Sargs, uzmanītājs.
- piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
- davērties Skatīties, uzmanīt.
- pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
- pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
- uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- gunīt Stingri uzmanīt.
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
- turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
- būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
- turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
- uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
- dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
uzmanīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV