Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzjaut.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
- juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai.
- scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi.
- bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku.
- žartot Jokot, uzjautrināties.
- palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
- izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
- atpriecāties Pietiekoši priecāties, uzjautrināties.
- rēka Rēciens; smiešanās, uzjautrināšanās.
- trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
- geloterapija Slimības ārstēšana ar smiekliem; slimnieka uzjautrināšana.
- nenopietns Tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs.
- smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
- amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs.
- pigurīgs Tāds, kas mēdz jokoties, uzjautrināt (citus); komisks.
- jokainis Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku).
- jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
- ķert prikolu uzjautrināties.
- jukināt Vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa uzjaut.