Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzjaut.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (38):
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
- jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
- narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
- nerrs cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo
- nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
- āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt)
- juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai
- scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi
- bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
- žartot Jokot, uzjautrināties
- palustināt mazliet uzjautrināt, ielīksmot
- pajautrināt neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
- paniekot neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
- pajautrināties neilgu laiku, mazliet uzjautrināties
- uzjautrinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt
- izrauties pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt
- atpriecāties pietiekoši priecāties, uzjautrināties
- rēka Rēciens; smiešanās, uzjautrināšanās
- trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos
- jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
- jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
- jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus
- geloterapija Slimības ārstēšana ar smiekliem; slimnieka uzjautrināšana
- nenopietns tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs
- smieklīgs tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs
- amizants tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs
- smejams tāds, kas izraisa smiešanos, smieklus; tāds, kas paredzēts, lai uzjautrina un izraisa smieklus
- pigurīgs tāds, kas mēdz jokoties, uzjautrināt (citus); komisks
- jocīgs tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus
- jokainis tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku)
- ķert prikolu uzjautrināties
- jukināt vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri
uzjaut citās vārdnīcās:
MEV