Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzbrukt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (60):
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
- uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
- klupt krāgā fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest.
- gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem).
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko.
- nomaurāt Maurojot uzbrukt ar ragiem.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
- atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties.
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- graust Rāties, bārties; uzbrukt.
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
- iet uzbrukumā sāk uzbrukt; uzbrukt.
- uzglūņa Slepena novērošana, parasti ar mērķi uzbrukt (pārsteigt) negaidītā brīdī.
- ziktēt Slepus uzglūnot, vērot, gaidīt, lai uzbruktu (par dzīvniekiem, parasti kaķi).
- noziktēt Slepus, glūnot novērot, lai uzbruktu (par dzīvnieku).
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- izaicinošs Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
- aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- nākt virsū uzbrukt (par pretinieku).
- uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
- ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
- ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- pacelt roku pret kādu uzbrukt, mēģināt nogalināt; nogalināt.
- pakutināt ar nazi ribu starpā uzbrukt, pabaidīt.
- grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto.
- gult virsū uzklupt (parasti negaidīti); uzbrukt.
- iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
uzbrukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV