Paplašinātā meklēšana
Meklējam urga.
Atrasts vārdos (200):
- burga:1
- burga:3
- burga:2
- Burga:1
- čurga:1
- Durga:2
- Durga:1
- Jurga:1
- ļurga:1
- murga:1
- murga:3
- murga:2
- bļurga:4
- bļurga:3
- bļurga:2
- bļurga:1
- Ežurga:1
- klurga:1
- knurga:1
- Ārburga:1
- Burgasa:1
- Burgava:1
- ceturga:1
- damurga:1
- Damurga:1
- Dīburga:1
- Dodurga:1
- Elburga:1
- Emburga:1
- Kapurga:1
- Kašurga:1
- Koburga:1
- kurgans:1
- Kūžurga:1
- Ķidurga:1
- Ķivurga:1
- Lēdurga:1
- Linurga:1
- ļurgans:1
- Mazurga:1
- Melurga:1
- Mudurga:1
- Murgaba:1
- Murgapa:1
- Naburga:1
- Bedburga:1
- Bitburga:1
- bļurgaļa:1
- Denburga:1
- Dīsburga:1
- Dūsburga:1
- Felburga:1
- Fohburga:1
- Forburga:1
- Froburga:1
- Ģērdurga:1
- Hamburga:1
- Harburga:1
- Hofburga:1
- Homburga:1
- Jamburga:1
- Josturga:1
- Juldurga:1
- Kancurga:1
- Kulaurga:1
- Ķulaurga:1
- Laučurga:1
- Laudurga:1
- Leinurga:1
- Lielurga:1
- Limburga:1
- Marburga:1
- Mellurga:1
- Mudurgas:1
- murgains:1
- Musturga:1
- Neiburga:1
- Nīnburga:1
- āmurgalva:1
- Annaburga:1
- Arneburga:1
- Augsburga:1
- Bādiburga:1
- Bernburga:1
- Bīkeburga:1
- Bleiburga:1
- Breiburga:1
- caurgalis:1
- čukurgals:1
- Dinaburga:1
- Edinburga:1
- Egenburga:1
- enkurgals:1
- Freiburga:1
- Gincburga:1
- Gurgandža:1
- Hainburga:1
- Izelburga:1
- izšmurgas:1
- Killburga:1
- Krisburga:1
- Krizburga:1
- Ķivuļurga:1
- Ķīvuļurga:1
- Lēģerurga:1
- Lencburga:1
- Lepsturga:1
- Līneburga:1
- Mainburga:1
- Mērsburga:1
- Nabiņurga:1
- Naumburga:1
- Neinburga:1
- Allenburga:1
- Altenburga:1
- Amēneburga:1
- āmurgalvis:1
- Ārdenburga:1
- Ārensburga:1
- cukurgalva:1
- Eilenburga:1
- Flensburga:1
- Francburga:1
- Gīzenburga:1
- Gliksburga:1
- gurgandine:1
- Hāhenburga:1
- Ilzenburga:1
- Jūdenburga:1
- Kickiņurga:1
- Kreicburga:1
- Kreisburga:1
- Kurgantibe:1
- Ķickiņurga:1
- Ladenburga:1
- Lauenburga:1
- Magdeburga:1
- Mejenburga:1
- Merzeburga:1
- Midelburga:1
- Muižuļurga:1
- Neienburga:1
- Neierburga:1
- Ašafenburga:1
- Bāddriburga:1
- Bādhomburga:1
- Barencburga:1
- Boicenburga:1
- Burganbresa:1
- Dillenburga:1
- Filipsburga:1
- Filsbiburga:1
- Frauenburga:1
- Hammelburga:1
- Insterburga:1
- Klopenburga:1
- Korneiburga:1
- Kurgaldžins:1
- Kurgaņinska:1
- Langenburga:1
- Laufenburga:1
- Lileburgaza:1
- Litjenburga:1
- Luksemburga:1
- Marienburga:1
- Matersburga:1
- Mēklenburga:1
- mugurgabals:1
- nāburgamējs:1
- Bādharcburga:1
- Bahādurgarha:1
- Blankenburga:1
- Brandenburga:1
- Burgahauzene:1
- Kvēdlinburga:1
- Lūdvigsburga:1
- Neiizenburga:1
- Andrejkurgana:1
- Augustusburga:1
- Bādberleburga:1
- Bahādurgandža:1
- cukurgailītis:1
- Hercogenburga:1
- Johannesburga:1
- atspurgalāties:1
- atspurgalēties:1
- Burga-Senpjēre:1
- Jekaterinburga:1
- Bādblankenburga:1
- Bādradkersburga:1
- Bičurga-Baiševa:1
- Jaunmēklenburga:1
- Klosterneiburga:1
- Neibrandenburga:1
- aizmugurgaismojums:1
- Dornburga-Kamburga:1
- Bādkolberga-Heldburga:1
- Drībergena-Reizenburga:1
- Ginsheima-Gustavsburga:1
- Mēklenburga-Priekšpomerānija:1
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- (no)mirt zem (ķirurga) naža
- Aburgas ezers
- Aburgas grāvis
- Ārensburgas kultūra
- Augsburgas ticības apliecība
- Augsburgas ticības miers
- Brandenburgas zeme
- burga zilpodze
- Burgasas līcis
- Dinaburgas viduslaiku pils
- Dūsburgas Pētera hronika
- Emburgas pagasts
- Emburgas pilskalns
- Eryngium bourgattii
- Fogtsburga Kaizerštūlē
- Forburgas dārzs
- Hamburgas pēda
- ķirurga nazis
- Kurgaldžina rezervāts
- Kurgas ezers
- Lēdurgas akmens
- Lēdurgas dižakmens
- Lēdurgas dzirnavezers
- Lēdurgas pagasts
- Līģeru urga
- Limburgas province
- Līneburgas tīrelis
- Luksemburgas pils
- Luksemburgas province
- Malduguņu urga
- Mēklenburgas ezeru plato
- Mēklenburgas līcis
- mirt zem (ķirurga) naža
- Mudurgas dižakmens
- Neienburga pie Reinas
- nomirt zem (ķirurga) naža
- Novu Amburga
- Orenburgas apgabals
- Pietēnu urga
- Pučurgas muiža
- Purgaiļu dzelme
- Purgaiļu ezers
- Purgaiļu purvs
- Rēgensburgas zemais cītizs
- Roksburga krizantēma
- Rūpes urga
- Titurgas ezers
- Turgajas garenieplaka
- Turgajas plakanvirsas zeme
- Turgajas plato
- Umurgas pagasta teritorija
- Umurgas pagasts
- Umurgas–Sārumu pagasts
Atrasts skaidrojumos (500):
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
- Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
- Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
- Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā
- Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā
- Avotmuiža apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
- Bādgasteina apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Celle apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Tamsvēga apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālās zemes dienvidos
- Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
- Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
- Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
- Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
- Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Belousovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
- Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Berezaika apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļu daļā, pie Maskavas-Sanktpēterburgas dzelzceļa līnijas
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
- Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā
- Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
- Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
- Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
- Veinfeldene apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
- Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
- Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Binca apdzīvota vieta Vācijā, Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemē, Rīgenes salas austrumu piekrastē
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
- atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- Augustana Augsburgas ticības apliecība
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
- Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
- Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Eryngium bourgattii Burga zilpodze
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- spurgaliņa dem. --> spurgala
- urdziņa dem. --> urga 1
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča
- Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers
- Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers
- Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
- Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers
- Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers
- Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
- Līņezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
- Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
- Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
- Melnezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
- Augstrozes ezeriņš ezers Umurgas pagastā, platība - 0,8 ha
- Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba
- oftalmodiafanoskops ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Belhens kalns Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos, augstums - 1414 m
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- kalnupe Kalnu strauts, urga
- Fribūra kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.); Freiburga
- Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka
- Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā
- Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
- aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji
- lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
- lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji
- micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji
- mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji
- rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji
- riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
- Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
- Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- Arupe Ķivurga
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- Loddiger Lēdurga
- Mudurgas dižakmens Lēdurgas dižakmens
- Lēdurgas akmens Lēdurgas dižakmens
- ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji
- krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
- ķonēnieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ķonēni" iedzīvotāji
- lēdurdzieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lēdurga" iedzīvotāji
- Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants
- Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants
- Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums
- Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā
- Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
- Lielais Purva ezers Lielā dzelve Limbažu un Umurgas pagastā
- Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
- raspators liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis)
- Lielupīte Lielurga Limbažu novadā
- Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
- augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
- Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
- rozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
- sārmieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
- sārumieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
- umurdzieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Umurga" iedzīvotāji
- Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
- vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji
- Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
- korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis
- Linu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā
- Līņu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā
- Linezers Lodes ezers Lēdurgas pagastā
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā
- LU Luksemburga, valsts divburtu kods
- LUX Luksemburga, valsts trīsburtu kods
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.); Lecebuerga
- lielhercogs Luksemburgas monarha tituls
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mazezers Maizezers Umurgas pagastā
- Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā
- alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof")
- rūcis Maza upe; urga, strauts
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē
- Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā
- Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka
- Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka
- Melnezers Melnais ezers Lēdurgas pagastā
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
- Ģērdurga Muižuļurga
- kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz
- murgpilns Murgains (1)
- murgpilns Murgains (2)
- nelabs Murgains, ļauns (par sapņiem)
- nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs
- Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā
- Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
- sūklis neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla
- čura neliels strauts, urga
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs
- Austrijas - Francijas karš notika 1809. g., karu sāka Austrija, lai panāktu Presburgas (Bratislavas) miera līguma (1805. g.) atcelšanu un saglabātu patstāvību, bet saskaņā ar Šēnbrunnas miera līgumu Austrija zaudēja daļu teritorijas un kļuva atkarīga no Napoleona Francijas
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.)
- emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
- Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- palce Peldinātava; urga, strautiņš
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
- Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
- Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā
- Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km
- Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā
- Brekšupīte Piķurgas paralēls nosaukums tās lejtecē, Rīgas pilsētas austrumu malā
- Lorinbērga pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bišofshofena pilsēta Austrijā (_Bischofshofen_), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halleina pilsēta Austrijā (_Hallein_), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miterzille pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neimarkte pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberndorfa pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādštate pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zīkirhene pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zella pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Genka pilsēta Beļģijā (_Genk_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šinī pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dilsene-Stokeme pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Durbuī pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Florenvila pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halena pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hamonta-Ahele pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Māseika pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pēra pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinthuberta pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brē pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hufalize pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borglūna pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilzena pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beringene pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haselta pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtopole pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Careva pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nesebara pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomorije pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sozopole pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredeca pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sungurlare pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgarova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aheloja pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černomoreca pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obzora pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kableškova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medranda pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Boksberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aleksandra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mamelodi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Benoni pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Orindžfārma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kemptonpārka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Soueto pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rūdepurta-Mareburga pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā
- Bahādurgandža pilsēta Indijā (_Bahādurganj_), Bihāras štata ziemeļaustrumu daļā
- Bahādurgarha pilsēta Indijā (_Bahādurgarh_), Harjānas štatā, pie Deli teritorijas rietumu robežas
- Durgāpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Durgapur"), Rietumbengāles štatā, Dāmodaras kreisajā krastā, 566900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Gorgāna pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Gaja pilsēta Krievijā (_Гай_), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolpina pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā
- Sestrorecka pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts
- Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Langepasa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerņahovska pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Kronštate pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
- Soļiļecka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buguruslana pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.)
- Abduļina pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuvandika pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buzuluka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mednogorska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novotroicka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lomonosova pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā
- Pēterhofa pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu
- Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Diferdanža pilsēta Luksemburgas dienvidos ("Differdange"), 19000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Didelanža pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. _Dudelange_), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. _Diddeleng_)
- Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos (_Esch-sur-Alzette_), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta
- Bahādurgandža pilsēta Nepālā (_Bahādurganj_), Lumbinī zonā
- Bergema pilsēta Nīderlandē (_Berghem_), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kēra pilsēta Nīderlandē (_Cadier en Keer_), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ehta pilsēta Nīderlandē (_Echt_), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkrade pilsēta Nīderlandē (_Kerkrade_), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paningena pilsēta Nīderlandē (_Panningen_), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē
- Venlo pilsēta Nīderlandē (_Venlo_), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vērta pilsēta Nīderlandē (_Weert_), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aferdena pilsēta Nīderlandē ("Afferden"), Limburgas provincē, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altvēterheide pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amerika pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenraja pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārlo pilsēta Nīderlandē ("Baarlo"), Limburgas provincē, 6450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bāksema pilsēta Nīderlandē ("Baexem"), Limburgas provincē, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēgdena pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēka pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēzele pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bemelena pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beringe pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blerika pilsēta Nīderlandē ("Blerick"), Limburgas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blitersveika pilsēta Nīderlandē ("Blitterswijck"), Limburgas provincē, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boholca pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borghārene pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borna pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūkhīzenvorsta pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brinsima pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eigelhovena pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elslo pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Epena pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
Atrasts piemēros (19):
- āmurgalva Abi īsti āmurgalvas!
- gali Dažādu veidu piesienamie gali, šotes, falles, cori, brasas, līnes, enkurgali, peldošie gali un dažādi citi gali – tā burāšanā sauc visus striķus.
- izskatīties Izskatījās, ka Durga skrien viņai pa priekšu un stāsta ceļu.
- daiļdirsējs Ja komentētājs apzinās, ka viņš ir nevis kautkāds neredzams, nenotverams daiļdirsējs, bet viņam būs jāatbild par saviem vārdiem, tad visi murgainie komenti pazustu paši no sevis.
- spēkoties Lugai iemantojot lielu popularitāti, dziesmas dziedājumu droši vien arvien biežāk un it sevišķi dramaturga draugu lokā pavadīja domas par viņa radīto tēlu iemiesotajiem pretstatiem, tomēr “dziedoņa dzidrums, kur skaņas gaist”, viņus atkal rāva laukā no rezignācijas un naksnīguma, jauneklīgai dzīvesdziņai spēkojoties ar grūtsirdību.
- jauns Matīss esot aizgājēja otrās pakāpes brālēns, viņš un viņa otrais brālēns Kalvis esot pateicīgi aizgājējam par sapazīstināšanu ar manu vīratēvu, kurš savukārt viņu, tolaik jaunu asistentu, svaigu Pēterburgas absolventu, iebīdījis kolosālā dokumentālistu komandā.
- prātojums Natālijas filoloģiskos prātojumus pārtrauca Jurga.
- disertācija Nez, kāds viņa disertāciju par Augsburgas un Nirnbergas 18. gadsimta vara grebumiem pa šiem gadiem lasījis?
- uzbrukt Norvēģija padevās, un Vācijas spēki uzbruka Nīderlandei, Beļģijai un Luksemburgai.
- izaicināt Paps no sākuma audzēja smagos Oldenburgas vezumniekus armijas vajadzībām, bet vēlāk, latgalieša Dimanta izaicināts, sāka turēt rikšotājus.
- asociācija Parādās murgaini tēli un asociācijas.
- braukums Pēterburga, lai arī tālāka, no Rušonu stacijas ar viena vilciena braukumu sasniedzama.
- uzņēmējdarbība Rīgai un Sanktpēterburgai ir daudzpusīga sadarbība dažādās jomās gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā, gan izglītībā un kultūrā.
- āmurgalva Saprati, āmurgalva?
- stāstīt Stāsta, ka cara laikos Mellužu zemenes vestas pat līdz Pēterburgai.
- piedrazot Šis tumsoņa regulāri piedrazo internetu ar saviem murgainajiem vervelējumiem.
- daudzveidīgs Šonedēļ Rīgā ar daudzveidīgu kultūras programmu notiks Sanktpēterburgas dienas.
- programma Šonedēļ Rīgā ar daudzveidīgu kultūras programmu notiks Sanktpēterburgas dienas.
- āmurgalva Tomēr Dartanjans uzskatīja viņus par īstiem āmurgalvām, ka neesot paturējuši tīģerus.
urga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv