Paplašinātā meklēšana
Meklējam urga.
Atrasts vārdos (328):
- urga:2
- urga:1
- burga:1
- burga:3
- burga:2
- Burga:1
- čurga:1
- Durga:2
- Durga:1
- Jurga:1
- ļurga:1
- murga:2
- murga:3
- murga:1
- nurga:1
- nurga:2
- ņurga:1
- purga:1
- žurga:1
- bļurga:4
- bļurga:3
- bļurga:1
- bļurga:2
- Ežurga:1
- klurga:1
- knurga:1
- pļurga:1
- smurga:1
- spurga:1
- šmurga:1
- šņurga:1
- špurga:1
- umurga:1
- Umurga:1
- Ušurga:1
- žļurga:1
- žņurga:1
- Ārburga:1
- ceturga:1
- damurga:1
- Damurga:1
- Dīburga:1
- Dodurga:1
- Elburga:1
- Emburga:1
- Kapurga:1
- Kašurga:1
- Koburga:1
- Kūžurga:1
- Ķidurga:1
- Ķivurga:1
- Lēdurga:1
- Linurga:1
- Mazurga:1
- Melurga:1
- Mudurga:1
- Naburga:1
- Pačurga:1
- Piķurga:1
- Pučurga:1
- simurga:1
- Sudurga:1
- Titurga:1
- Tīturga:1
- Burgasa:1
- Burgava:1
- kurgans:1
- ļurgans:1
- Murgaba:1
- Murgapa:1
- surgačs:1
- šņurgas:1
- Turgaja:1
- Turgava:1
- Bedburga:1
- Bitburga:1
- Dīsburga:1
- Dūsburga:1
- Felburga:1
- Fohburga:1
- Forburga:1
- Froburga:1
- Ģērdurga:1
- Hamburga:1
- Harburga:1
- Hofburga:1
- Homburga:1
- Jamburga:1
- Josturga:1
- Juldurga:1
- Kancurga:1
- Kulaurga:1
- Ķulaurga:1
- Laučurga:1
- Laudurga:1
- Leinurga:1
- Lielurga:1
- Limburga:1
- Marburga:1
- Mellurga:1
- Musturga:1
- Neiburga:1
- Nīnburga:1
- Ostburga:1
- Pitjurga:1
- Pudžurga:1
- Tilburga:1
- Tildurga:1
- Valpurga:1
- Varburga:1
- Virburga:1
- Vorburga:1
- Zārburga:1
- Zīgburga:1
- bļurgaļa:1
- Mudurgas:1
- murgains:1
- Piķurgas:1
- Pučurgas:1
- Purgaile:1
- Purgaiļi:1
- spurgala:1
- spurgana:1
- žļurgans:1
- žurgains:1
- Annaburga:1
- Arneburga:1
- Augsburga:1
- Bādiburga:1
- Bernburga:1
- Bīkeburga:1
- Bleiburga:1
- Breiburga:1
- Dinaburga:1
- Edinburga:1
- Egenburga:1
- Freiburga:1
- Gincburga:1
- Hainburga:1
- Izelburga:1
- Killburga:1
- Krisburga:1
- Krizburga:1
- Ķivuļurga:1
- Ķīvuļurga:1
- Lēģerurga:1
- Lencburga:1
- Lepsturga:1
- Līneburga:1
- Mainburga:1
- Mērsburga:1
- Nabiņurga:1
- Naumburga:1
- Neinburga:1
- Noteburga:1
- Odenburga:1
- Ofenburga:1
- Orenburga:1
- Pitsburga:1
- Presburga:1
- Raceburga:1
- Rādeburga:1
- Sivenurga:1
- Unģenurga:1
- Vedamurga:1
- Veilburga:1
- Zalcburga:1
- Zulcburga:1
- āmurgalva:1
- caurgalis:1
- čukurgals:1
- enkurgals:1
- Gurgandža:1
- izšmurgas:1
- purgatīvs:1
- smurgalāt:1
- smurgalēt:1
- smurgalis:1
- smurgaļot:1
- snurgalis:1
- spurgalāt:1
- spurgalāt:2
- spurgalis:1
- suburgana:1
- šnurgalas:1
- šņurgains:1
- šņurgalas:1
- žurgatiņa:1
- Altenburga:1
- Amēneburga:1
- Ārdenburga:1
- Ārensburga:1
- Eilenburga:1
- Flensburga:1
- Francburga:1
- Gīzenburga:1
- Gliksburga:1
- Hāhenburga:1
- Ilzenburga:1
- Jūdenburga:1
- Kickiņurga:1
- Kreicburga:1
- Kreisburga:1
- Ķickiņurga:1
- Ladenburga:1
- Lauenburga:1
- Magdeburga:1
- Mejenburga:1
- Merzeburga:1
- Midelburga:1
- Muižuļurga:1
- Neienburga:1
- Neierburga:1
- Obernburga:1
- Oldenburga:1
- Osterburga:1
- Pāpenburga:1
- Pēterburga:1
- Pietēnurga:1
- Ranenburga:1
- Rendsburga:1
- Rīdenburga:1
- Ronneburga:1
- Rotenburga:1
- Salisburga:1
- Strasburga:1
- Šteinburga:1
- Štrāsburga:1
- Teitoburga:1
- Valdeburga:1
- Vaserburga:1
- Vitenburga:1
- Vīzelburga:1
- Volfsburga:1
- āmurgalvis:1
- cukurgalva:1
- gurgandine:1
- Kurgantibe:1
- spurgaliņa:1
- spurgalvis:1
- šmurgaliņa:1
- Taškurgana:1
- Ašafenburga:1
- Bāddriburga:1
- Bādhomburga:1
- Barencburga:1
- Boicenburga:1
- Dillenburga:1
- Filipsburga:1
- Filsbiburga:1
- Frauenburga:1
- Hammelburga:1
- Insterburga:1
- Klopenburga:1
- Korneiburga:1
- Langenburga:1
- Laufenburga:1
- Litjenburga:1
- Luksemburga:1
- Marienburga:1
- Matersburga:1
- Mēklenburga:1
- Pītersburga:1
- Rāvensburga:1
- Rēgensburga:1
- Ristenburga:1
- Šliselburga:1
- Šnākenburga:1
- Štefisburga:1
- Švānenburga:1
- Teklenburga:1
- Valdenburga:1
- Vārdenburga:1
- Veisenburga:1
- Vesterburga:1
- Burganbresa:1
- Kurgaldžins:1
- Kurgaņinska:1
- Lileburgaza:1
- mugurgabals:1
- nāburgamējs:1
- nosmurgaļot:1
- nošņurgalēt:1
- Purgalciems:1
- purgalnieki:1
- purgalvītis:1
- purgatorijs:1
- spurgalains:1
- Ulanburgasi:1
- Bādharcburga:1
- Blankenburga:1
- Brandenburga:1
- Kvēdlinburga:1
- Lūdvigsburga:1
- Neiizenburga:1
- Oranienburga:1
- Radkersburga:1
- Trendelburga:1
- Burgahauzene:1
- pundurgailis:1
- Augustusburga:1
- Bādberleburga:1
- Hercogenburga:1
- Johannesburga:1
- Valdkraiburga:1
- Vilhelmsburga:1
- cukurgailītis:1
- Jekaterinburga:1
- atspurgalāties:1
- atspurgalēties:1
- Burga-Senpjēre:1
- pundurgailītis:1
- Umurgas-Sārumu:1
- Bādblankenburga:1
- Jaunmēklenburga:1
- Klosterneiburga:1
- Neibrandenburga:1
- Pītermaricburga:1
- Sanktpēterburga:1
- Rehburga-Lokuma:1
- Dornburga-Kamburga:1
- aizmugurgaismojums:1
- Zālburga-Eberdorfa:1
- Rūdepurta-Mareburga:1
- Bādkolberga-Heldburga:1
- Drībergena-Reizenburga:1
- Ginsheima-Gustavsburga:1
- Mēklenburga-Priekšpomerānija:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (815):
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Āborga ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Aborgas ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Āburgas ezers Aburgas ezers Usmas pagstā.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
- Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
- Ķītas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Mežaciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
- Avotmuiža Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
- Augustana Augsburgas ticības apliecība.
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā.
- Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
- Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
- Eryngium bourgattii Burga zilpodze.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- spurgaliņa Dem. --> spurgala.
- urdziņa Dem. --> urga 1.
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča.
- Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
- Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers.
- Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha.
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
- Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers.
- Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers.
- Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha.
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers.
- Ceļmalezeriņš Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha.
- Līņezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha.
- Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha.
- Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers.
- Melnezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha.
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
- Augstrozes ezeriņš ezers Umurgas pagastā, platība - 0,8 ha.
- Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
- kalnupe Kalnu strauts, urga.
- Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka.
- Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā.
- Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
- aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji.
- lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
- lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji.
- micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
- mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji.
- rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji.
- riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji.
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
- Arupe Ķivurga.
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- Loddiger Lēdurga.
- Mudurgas dižakmens Lēdurgas dižakmens.
- Lēdurgas akmens Lēdurgas dižakmens.
- ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji.
- krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji.
- ķonēnieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ķonēni" iedzīvotāji.
- lēdurdzieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lēdurga" iedzīvotāji.
- Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants.
- Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants.
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
- Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
- Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
- Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
- Lielais Purva ezers Lielā dzelve Limbažu un Umurgas pagastā.
- Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- raspators Liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis).
- Lielupīte Lielurga Limbažu novadā.
- Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā.
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
- augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji.
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants.
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants.
- rozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
- sārmieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji.
- sārumieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji.
- umurdzieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Umurga" iedzīvotāji.
- Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
- vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji.
- Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums.
- Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs.
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis.
- Linu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā.
- Līņu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā.
- Linezers Lodes ezers Lēdurgas pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
- LU Luksemburga, valsts divburtu kods.
- LUX Luksemburga, valsts trīsburtu kods.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.).
- lielhercogs Luksemburgas monarha tituls.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Mazezers Maizezers Umurgas pagastā.
- Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā.
- alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof").
- rūcis Maza upe; urga, strauts.
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
- Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā.
- Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka.
- Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka.
- Melnezers Melnais ezers Lēdurgas pagastā.
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- Ģērdurga Muižuļurga.
- kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos.
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz.
- murgpilns Murgains (1).
- murgpilns Murgains (2).
- nelabs Murgains, ļauns (par sapņiem).
- nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
- Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā.
- sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
- čura Neliels strauts, urga.
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā "Hamburg"), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji.
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja.
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja.
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Umurgas-Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
- Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
- palce Peldinātava; urga, strautiņš.
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā.
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka.
- Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā.
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
- Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā.
- Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka.
- Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka.
- Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka.
- Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km.
- Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā.
- Brekšupīte Piķurgas paralēls nosaukums tās lejtecē, Rīgas pilsētas austrumu malā.
- Lorinbērga Pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bišofshofena Pilsēta Austrijā ("Bischofshofen"), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halleina Pilsēta Austrijā ("Hallein"), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterzille Pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarkte Pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa Pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādštate Pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktjohanna Pilsēta Austrijā ("Sankt Johann im Pongau"), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīkirhene Pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zella Pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dilsene-Stokeme Pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genka Pilsēta Beļģijā ("Genk"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halena Pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamonta-Ahele Pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lomela Pilsēta Beļģijā ("Lommel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Māseika Pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maršanfamena Pilsēta Beļģijā ("Marche-en-Famenne"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nefšato Pilsēta Beļģijā ("Neufchateau"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēra Pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virtona Pilsēta Beļģijā ("Virton"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buijona Pilsēta Beļģijā (fr. "Bouillon"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brē Pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tongerena Pilsēta Beļģijā (fr. "Tongres", nl. "Tongeren", vācu "Tongem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borglūna Pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilzene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beringene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haselta Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arlona Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aitosa Pilsēta Bulgārijā ("Ajtos"), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balgarova Pilsēta Bulgārijā ("Balgarovo"), Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgasa Pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Careva Pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karnobata Pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesebara Pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomorije Pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Primorska Pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sozopole Pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredeca Pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sungurlare Pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aheloja Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černomoreca Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obzora Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kableškova Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rūdepurta-Mareburga Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā.
- Durgāpura Pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Durgapur"), Rietumbengāles štatā, Damodaras kreisajā krastā, 493400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Gorgāna Pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
- Gaja Pilsēta Krievijā ("Гай"), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Langepasa Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Kronštate Pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguruslana Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.).
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuvandika Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzuluka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mednogorska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soročinska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novotroicka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Asbesta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~50 km uz ziemeļaustrumiem no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Danfērmlina Pilsēta Lielbritānijā ("Dunfermline"), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Diferdanža Pilsēta Luksemburgas dienvidos ("Differdange"), 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Didelanža Pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. "Dudelange"), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. "Diddeleng")
- Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos ("Esch-sur-Alzette"), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta.
- Aferdena Pilsēta Nīderlandē ("Afferden"), Limburgas provincē, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altvēterheide Pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerika Pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenraja Pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārlo Pilsēta Nīderlandē ("Baarlo"), Limburgas provincē, 6450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bāksema Pilsēta Nīderlandē ("Baexem"), Limburgas provincē, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēgdena Pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka Pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēzele Pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemelena Pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergema Pilsēta Nīderlandē ("Berghem"), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beringe Pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blerika Pilsēta Nīderlandē ("Blerick"), Limburgas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blitersveika Pilsēta Nīderlandē ("Blitterswijck"), Limburgas provincē, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boholca Pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borghārene Pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borna Pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūkhīzenvorsta Pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brinsima Pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kēra Pilsēta Nīderlandē ("Cadier en Keer"), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ehta Pilsēta Nīderlandē ("Echt"), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eigelhovena Pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elslo Pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Epena Pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelēna Pilsēta Nīderlandē ("Geleen"), Limburgas provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genepe Pilsēta Nīderlandē ("Gennep"), Limburgas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēvenbihta Pilsēta Nīderlandē ("Grevenbicht"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēlena Pilsēta Nīderlandē ("Haelen"), Limburgas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērlena Pilsēta Nīderlandē ("Heerlen"), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejtujsene Pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldena Pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūnsbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horna Pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūtema Pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hunsela Pilsēta Nīderlandē ("Hunsel"), Limburgas provincē, 940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkrade Pilsēta Nīderlandē ("Kerkrade"), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kesela Pilsēta Nīderlandē ("Kessel"), Limburgas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Limbrihta Pilsēta Nīderlandē ("Limbricht"), Limburgas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Line Pilsēta Nīderlandē ("Linne"), Limburgas provincē, 3770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrahta Pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrē Pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meijela Pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milsbēka Pilsēta Nīderlandē ("Milsbeek"), Limburgas provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montforta Pilsēta Nīderlandē ("Montfort"), Limburgas provincē, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedervērta Pilsēta Nīderlandē ("Nederweert"), Limburgas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvstate Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nūta Pilsēta Nīderlandē ("Nuth"), Limburgas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otersuma Pilsēta Nīderlandē ("Ottersum"), Limburgas provincē, 2470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paningena Pilsēta Nīderlandē ("Panningen"), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūrmonda Pilsēta Nīderlandē ("Roermond"), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shāberga Pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīnene Pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevenuma Pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simpelvelda Pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sitarda Pilsēta Nīderlandē ("Sittard"), Limburgas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steina Pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sisterena Pilsēta Nīderlandē ("Susteren"), Limburgas provincē, 7350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svalmena Pilsēta Nīderlandē ("Swalmen"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svartbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Swartbroek"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torna Pilsēta Nīderlandē ("Thorn"), Limburgas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vālsa Pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venzelderheide Pilsēta Nīderlandē ("Ven-Zelderheide"), Limburgas provincē, 770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venlo Pilsēta Nīderlandē ("Venlo"), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venraja Pilsēta Nīderlandē ("Venray"), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vlodropa Pilsēta Nīderlandē ("Vlodrop"), Limburgas provincē, 2520 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūrendāla Pilsēta Nīderlandē ("Voerendaal"), Limburgas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērta Pilsēta Nīderlandē ("Weert"), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vella Pilsēta Nīderlandē ("Well"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergena Pilsēta Nīderlandē, Limburgas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māstrihta Pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā ("Maastricht"), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amrisvīle Pilsēta Šveicē ("Amriswil"), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arbona Pilsēta Šveicē ("Arbon"), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bišofscelle Pilsēta Šveicē ("Bischofszell"), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīsenhofene Pilsēta Šveicē ("Diessenhofen"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frauenfelde Pilsēta Šveicē ("Frauenfeld"), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.).
- Kreiclingene Pilsēta Šveicē ("Kreuzlingen"), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štekborna Pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fribūra Pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dodurga Pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mari Pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Katakerghona Pilsēta Uzbekistānā ("Kattaqo'rg'on", "Kattakurgan"), Samarkandas vilajetā, 76600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Altentreptova Pilsēta Vācijā ("Altentreptow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altlandsberga Pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Angerminde Pilsēta Vācijā ("Angermünde"), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbelcīga Pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoberāna Pilsēta Vācijā ("Bad Doberan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfreienvalde Pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenverda Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzilce Pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvilsnaka Pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barta Pilsēta Vācijā ("Barth"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāruta/Marka Pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēlica Pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēskova Pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen auf Rügen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernava Pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīzentāle Pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brandenburga Pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīka Pilsēta Vācijā ("Brück"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīele Pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brugštargarde Pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīsova Pilsēta Vācijā ("Brüssow"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bukova Pilsēta Vācijā ("Buckow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgava Pilsēta Vācijā ("Burgau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bicova Pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalava Pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotbusa Pilsēta Vācijā ("Cottbus"), Brandenburgas federālajā zemē, 99900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dahme Pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darguna Pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dasova Pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Demmīne Pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doberlūga-Kirhhaina Pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēberne Pilsēta Vācijā ("Doebern"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēmica Pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drebkava Pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbersvalde Pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenhitenštate Pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsterverda Pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenberga Pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenzē Pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Finstervalde Pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Forste Pilsēta Vācijā ("Forst"), Brandenburgas federālajā zemē, Neises kreisajā krastā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Francburga Pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīsaka Pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenberga Pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenvalde Pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gādebuša Pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gārca Pilsēta Vācijā ("Gartz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gnoiene Pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Golsene Pilsēta Vācijā ("Golssen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grābova Pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Granzē Pilsēta Vācijā ("Gransee"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greifsvalde Pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.).
- Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grimmene Pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosrāshene Pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenova Pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāfelzē Pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hennigsdorfa Pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jarmene Pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Joahimštāle Pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jīterboga Pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kecīne Pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīrica Pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klica Pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvusterhauzene Pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremmene Pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēpelīne Pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lasana Pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauhammere Pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēbuza Pilsēta Vācijā ("Lebus"), Brandenburgas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lencene Pilsēta Vācijā ("Lenzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līhene Pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībenvalde Pilsēta Vācijā ("Liebenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līberoze Pilsēta Vācijā ("Lieberose"), Brandenburgas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindova Pilsēta Vācijā ("Lindow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loica Pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūkava Pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukenvalde Pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsfelde Pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libene Pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libenava Pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova.
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merkišbuholca Pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malhīne Pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhova Pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marlova Pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mejenburga Pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitenvalde Pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlberga Pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Millroze Pilsēta Vācijā ("Muellrose"), Brandenburgas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minheberga Pilsēta Vācijā ("Muencheberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nauene Pilsēta Vācijā ("Nauen"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibūkova Pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikālene Pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiklostere Pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neirupīne Pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate-Glēve Pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištrēlica Pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīmegka Pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oderberga Pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oranienburga Pilsēta Vācijā ("Oranienburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 42000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortrande Pilsēta Vācijā ("Ortrand"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parhima Pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāzevalka Pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peica Pilsēta Vācijā ("Peitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penkuna Pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penclīne Pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perleberga Pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plava Pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Potsdama Pilsēta Vācijā ("Potsdam"), Brandenburgas federālajā zemē, 159500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Premnica Pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prenclava Pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pricvalka Pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putlica Pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rātenova Pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēna Pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinsberga Pilsēta Vācijā ("Rheinsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīnova Pilsēta Vācijā ("Rhinow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ribnica-Damgartene Pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rihtenberga Pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēbele Pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rostoka Pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruhlande Pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlībene Pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnevalde Pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcheide Pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švēte Pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlova Pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenftenberga Pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonnevalde Pilsēta Vācijā ("Sonnewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špremberga Pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štorkova Pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrausberga Pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teltova Pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Templina Pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesīne Pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēterova Pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teipica Pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torgelova Pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebīne Pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Treienbrīcene Pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ībigava-Vārenbrika Pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ikerminde Pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ūzedoma Pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feltene Pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fečava Pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārene Pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārīne Pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velcova Pilsēta Vācijā ("Welzow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdere Pilsēta Vācijā ("Werder"), Brandenburgas federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verneihene Pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzenberga Pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildava Pilsēta Vācijā ("Wildau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vismāra Pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenberge Pilsēta Vācijā ("Wittenberge"), Brandenburgas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenburga Pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitštoka Pilsēta Vācijā ("Wittstock"), Brandenburgas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vrīcene Pilsēta Vācijā ("Wriezen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cēdenika Pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīzara Pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cosene Pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām.
- Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Ķaka Purgaile, Sedas pieteka.
- Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka.
- priekšelle Purgatorijs, šķīstīšanas vieta.
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis.
- Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
- Chamaecytisus ratisbonensis Rēgensburgas zemais citīzs.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- knurra Rīkste; knurga.
- Rosa roxburgii Roksburga roze.
- Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga.
- Fēmarna Sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu.
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- piķurdzieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Piķurgas" iedzīvotāji.
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums.
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
- Pēterburga Sanktpēterburga, pilsēta Krievijā.
- Petrograda Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1914.-1924. g.
- Ļeņingrada Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā.
- Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga.
- Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte.
- Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece.
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā.
- diķieši Siguldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Diķi" iedzīvotāji.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
- čurga Strautiņš, urga.
- čurkste Strautiņš, urga.
- Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga.
- Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā.
- šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- šmurgaliņa Šmurga.
- šnorgas Šnurgalas.
- Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- Ubbenorghe Tagadējā Limbažu novada apdzīvotās vietas "Umurga" nosaukums, kas vēstures avotos minēts 1385. gadā.
- Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- purgalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Purgali" iedzīvotāji.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā.
- luksemburgieši Tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži.
- Turgajas garenieplaka tektoniska ieliece Turgajas plato vidienē, Kazahstānā, savieno Rietumsibīrijas līdzenumu ar Turānas zemieni, garums — 800 km, platums — 20-75 km, stepe, pustuksnesis.
- Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka.
- Tīturga Titurga, Daugavas pieteka.
- Mūlskalna ezers Titurgas ezers Ķekavas pagastā.
- Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
- Turgajas plakanvirsas zeme Turgajas plato.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.).
- sariki Turkmēņu cilts, dzīvo Murgabas oazēs.
- Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km.
- Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga.
- Muižuļurga ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Ģērdurga.
- Ubbenorm Umurga.
- Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
- Undiņa Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā.
- Unģene Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā.
- Ungene Unģenurga, upe Salacgrīvas pagastā.
- Emsa Upe ("Ems") Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
- Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Kāšāna Upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka.
- Mozele Upe Francijā un Vācijā (fr. val. "Moselle", vācu val. "Mosel"), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur sucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Guški Upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
- pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha.
- Vainižu dzirnavezers uzpludināts uz Jenceļa Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 4,5 ha.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- burdzēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Burga" iedzīvotāji.
- pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji.
- Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
- Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- burga zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium bourgattii").
- burga Zivju baidāmā ierīce, purga; sitamais.
- dalkata Zivju dukuris; purga - nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
- žļurga Žurga (1).
- žļurga Žurga (2).
- žļurgans Žurgains.
urga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV