Paplašinātā meklēšana
Meklējam urīt.
Atrasts vārdos (123):
- urīt:1
- burīt:1
- kurīt:1
- kurīt:2
- murīt:2
- murīt:3
- murīt:1
- ņurīt:1
- šurīt:1
- turīt:1
- žurīt:1
- izurīt:1
- pļurīt:1
- skurīt:1
- žmurīt:1
- žņurīt:1
- apmurīt:1
- apņurīt:1
- atmurīt:1
- bļaurīt:1
- citurīt:1
- dažurīt:1
- iemurīt:1
- ieņurīt:1
- izņurīt:1
- kādurīt:1
- nomurīt:1
- noņurīt:1
- pamurīt:1
- samurīt:1
- saņurīt:1
- savurīt:1
- šukurīt:1
- uzmurīt:1
- viņurīt:1
- azurīts:1
- caurīte:1
- jurītis:1
- neurīts:1
- ņurītis:1
- taurīte:1
- aizčurīt:1
- aizmurīt:1
- aizņurīt:1
- nožņurīt:1
- vienurīt:1
- āmurītis:1
- buburīte:1
- cepurīte:1
- Cepurīte:1
- gaurītis:1
- hipurīti:1
- lazurīts:1
- maurītis:1
- murīties:2
- murīties:1
- ņurīties:1
- paurītis:1
- pleurīts:1
- roburīts:1
- spurītis:1
- Šaurītes:1
- arlaburīt:1
- čikaturīt:1
- bērnurīts:1
- buldurīte:1
- cepurītes:1
- Cepurītes:1
- cukurītis:1
- čāburītis:1
- čīburītis:1
- dukurītis:1
- enkurītis:1
- fulgurīti:1
- gaurīties:1
- junkurīts:1
- kudurītis:1
- ķeburītis:1
- ķigurītis:1
- ķikurītis:1
- luckurīte:1
- lukturīte:1
- madurītes:1
- Paugurīte:1
- pudurītis:1
- pumpurīte:1
- spurīties:1
- žēgurītis:1
- ščikaturīt:1
- arlaburītu:1
- azbozurīts:1
- baugurītis:1
- buldurītis:1
- cimpurītis:1
- čunčurītis:1
- guņkurītis:1
- izmurīties:1
- izņurīties:1
- junkurītis:1
- knaburītis:1
- ķetaurītis:1
- lākturītis:1
- ledeburīts:1
- litaurītis:1
- lukturītis:1
- nomurīties:1
- paugurītis:1
- plīvurītis:1
- pundurītis:1
- samurīties:1
- sņukurītis:1
- zaļspurīte:1
- nočikaturīt:1
- atspurīties:1
- cepurītieši:1
- krūšturītis:1
- pirtskurīte:1
- lieltaurītis:1
- graudcepurīte:1
- lapislazurīts:1
- pirkstcepurīte:1
- pneumopleurīts:1
- virzienlukturītis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (153):
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
- bubļička Apaļa filca cepurīte
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
- azbodiatomīts Azbozurīts
- azbotrepels Azbozurīts
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
- parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
- mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
- mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
- brilīte Cepurīte
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- homunkuls cilvēka miesas auglis; pundurītis
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti
- enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
- ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka
- cystoderma Graudcepurītes
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
- pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
- cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
- jurīši Jurītis
- kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis
- batareika Kabatas lukturītis
- baterija Kabatas lukturītis
- ņurīties kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi
- citrīt kādu rītu; dažurīt
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
- dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
- sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
- pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama
- Atomaria lewisi Levisa pundurītis
- lākturītis Lukturītis (2)
- zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
- kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā
- lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
- toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure
- briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
- sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
- sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
- kursts Meža pudurītis
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
- noņerīt Noņurīt
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1)
- pauriņi Paurītis (1)
- paurīši Paurītis (1)
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- pigmajs Pigmejs; pundurītis
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
- phascum Pumpurītes
- krūpis Pundurītis, rūķītis
- Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski
- saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
- chechia Sarkana cepurīte ar zīda pušķi
- sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
- lukturītis savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna
- stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja
- stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
- Phascum cuspidatum smaillapu pumpurīte
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
- lāčpurns šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas
- sānause šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas
- bērzlape šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu
- bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
- rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka
- mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm
- šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
- kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
- vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt
- tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte
- lapislazurīts Zils pusdārgakmens, sastāv no lazurīta, kalcīta un pirīta
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums
urīt citās vārdnīcās:
MEV