Paplašinātā meklēšana
Meklējam ukr..
Atrasts vārdos (70):
- ukr.:1
- ukrs:1
- Bukra:1
- cukrs:1
- čukra:1
- jukrs:1
- sukre:1
- Sukre:1
- sukrs:1
- Šukra:1
- ukris:1
- zukrs:1
- čukris:1
- Kukris:1
- ukrājs:1
- ukrejs:1
- ukrops:1
- bukrags:1
- Bukrane:1
- cukroks:1
- Kukruze:1
- sukrene:1
- sukrums:1
- ukraiņi:1
- ukrītis:1
- bukrieža:1
- naukrārs:1
- Naukrate:1
- Apšukrogs:1
- cukrinīca:1
- eukrasija:1
- Ganukrogs:1
- Jamusukro:1
- Jāņukrogs:1
- Kaķukrogs:1
- Lāčukrogs:1
- Ločukrūgs:1
- lukrātīvs:1
- Lukrēcijs:1
- lūpukrāsa:1
- rožukrūms:1
- taukrinda:1
- ukrenieki:1
- Zaķukrogs:1
- cukrabiets:1
- cukrinieši:1
- Griķukrogs:1
- Luočukrūgs:1
- naukrārija:1
- pelnukrāsa:1
- ragukrupis:1
- rožukronis:1
- Rudzukrogs:1
- taukriņķis:1
- ukrainisks:1
- Vārnukrogs:1
- Vimbukrogs:1
- bruņukrekls:1
- laukrozītes:1
- putukrējums:1
- varžukrupis:1
- žīdogukrūms:1
- bišukrēsliņš:1
- Novoukrainka:1
- trifukracija:1
- Novoukrajinka:1
- puscukrabiets:1
- Rietumukraina:1
- apšukrodzenieki:1
- Južnoukrajinska:1
Atrasts etimoloģijās (40):
- ukraiņu val. _Хмельницький_ (šķirklī Hmeļnicka)
- ukraiņu: _Berestova_ (šķirklī Berestova)
- ukraiņu val. _Донецьк_ (šķirklī Donecka)
- ukraiņu: _Bukovyna_; rumāņu: _Bucovina_ (šķirklī Bukovina)
- ukraiņu val. _Житомир_ (šķirklī Žitomira)
- ukraiņu: _Ізмаїл_ (šķirklī Izmaila)
- ukraiņu val. _Кременчук_ (šķirklī Kremenčuka)
- ukraiņu val. _Миколаїв_ (šķirklī Mikolajiva)
- ukraiņu val. _Херсон_ (šķirklī Hersona)
- ukraiņu val. _Івано-Франківськ_ (šķirklī Ivanofrankivska)
- ukraiņu val. _Миколаїв_ (šķirklī Mikolajiva)
- ukraiņu val. _Севастополь_ (šķirklī Sevastopole)
- ukraiņu _Сімферополь_ (šķirklī Simferopole)
- ukraiņu val. _Полтава_ (šķirklī Poltava)
- ukraiņu val. _Вінниця_ (šķirklī Vinnica)
- ukraiņu val. _Кривий Ріг_ (šķirklī Krivijriha)
- ukraiņu val. _Кам'янське_ (šķirklī Kamjanska)
- ukraiņu val. _українська гривня_ (šķirklī hrivna)
- ukraiņu val. _Маріуполь_ (šķirklī Mariupole)
- ukraiņu val. _Кропивницький_ (šķirklī Kropivnicka)
- _Boukraa_ (šķirklī Bukra)
- indonēziešu: _Bukrane_ (šķirklī Bukrane)
- ukraiņu val. _Луганськ_ (šķirklī Luhanska)
- ukraiņu: _Буштино_ (šķirklī Buština)
- _Naukratis_ (šķirklī Naukrate)
- ukraiņu val. _Чернігів_ (šķirklī Čerņihiva)
- ukraiņu: _Byriuchyi Ostriv, Kosa_ (šķirklī Birjučijostrivas strēle)
- ukraiņu val. _Запоріжжя_ (šķirklī Zaporižja)
- ukraiņu val. _голодомóр_ (šķirklī holodomors)
- ukraiņu val. _Суми_ (šķirklī Sumi)
- ukraiņu val. _Тернопіль_ (šķirklī Ternopiļa)
- ukraiņu val. _Київ_ (šķirklī Kijiva)
- ukraiņu val. _Рівне_ (šķirklī Rivne)
- ukraiņu val. _Черкаси_ (šķirklī Čerkasi)
- ukraiņu val. _Чернівці_ (šķirklī Černivci)
- ukraiņu val. _Харків_ (šķirklī Harkiva)
- ukraiņu val. _Горлівка_ (šķirklī Horlivka)
- ukraiņu val. _Львів_ (šķirklī Ļviva)
- ukraiņu val. _Макіївка_ (šķirklī Makijivka)
- ukraiņu val. _Дніпро_ (šķirklī Dņipra)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
- Arturs Hansons un Māra Poļakova grāmatā "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2023) norāda: *Дніпро* latviešu valodā atveidojams atbilstoši rakstībai un izrunai ukraiņu valodā un iekļaujams latviešu valodas locījumu sistēmā; proti, gan upes, gan pilsētas nosaukumam jābūt *Dņipra*. (šķirklī Dņipra)
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (400):
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- Pereščepinas depozīts 1912. g. Poltavas tuvumā (ukrainā) atrasts 7. gs. beigu - 8. gs. sākuma depozīts, kurā bija 4.-7. gs. priekšmeti: Sasanīdu un bizantiešu zelta un sudraba trauki, zirglietas, rotas, monētas; kopējā zelta priekšmetu masa ~25 kg, sudraba - ~50 kg
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar ukrainu
- Brestas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Baltkrievijā, valsts dienvidrietumu daļā, robežojas ar Grodņas, Minskas un Gomeļas apgabalu, kā arī ar ukrainu un Poliju
- Bričenu rajons administratīvi teritoriāla vienība Moldovas ziemeļrietumos, robežojas ar Oknicas un Jedenicas rajonu, kā arī ar Rumāniju un ukrainu
- Čerkasu apgabals administratīvi teritoriāla vienība ukrainā, abos Dņepras krastos, robežojas ar Kijevas, Poltavas, Kirovohradas un Vinnicas apgabalu
- Čerņihivas apgabals administratīvi teritoriāla vienība ukrainā, Dņepras kreisajā krastā, robežojas ar Sumu, Poltavas un Kijevas apgabalu, kā arī ar Baltkrieviju un Krieviju
- Čerņivcu apgabals administratīvi teritoriāla vienība ukrainā, Rietumukrainas dienvidos, robežojas ar Ivanofrankivskas, Ternopiļas, Hmeļņickas un Vinnicas apgabalu, kā arī ar Moldovu un Rumāniju
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Pomožes kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (6.–2. gs. p. m. ē.) Polijas, ukrainas un Baltkrievijas pierobežas rajonos; nenocietinātas apmetnes ar virszemes celtnēm un puszemnīcām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem (pīšļi ielikti māla urnās)
- Romnu-Borševas kultūra agrā viduslaiku (8.–10. gadsimts) slāvu arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Dņepras kreisā krasta mežstepju zonā, kā arī Donas un Okas upju baseinos (mūsdienu ukrainas un Krievijas teritorijā); tieši saistāma ar hronikās minētajām austrumslāvu cilšu apvienībām — severiešiem, vjatičiem un radimičiem
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Optimistiskā ala ala Podolijas augstienes rietumos, ukrainā, garākā ģipša ala pasaulē, atrodas Ukrainā, Ternopiļas apgabalā; labirintu kopējais garums pārsniedz 260 kilometrus
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta ukrainā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa ukru pagasta teritorijā
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Červone ap[dzīvota vieta ukrainā, Sumu apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) ukru pagastā
- Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
- Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) ukru pagastā
- Černobiļa apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem ukrainā, Kijevas apgabala ziemeļu daļā
- Čertkova apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, pie ukrainas robežas
- Andrijivka apdzīvota vieta ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
- Andrijivka apdzīvota vieta ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Antoņini apdzīvota vieta ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
- Antoņivka apdzīvota vieta ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
- Arbuzinka apdzīvota vieta ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
- Artemivka apdzīvota vieta ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
- Askanija Nova apdzīvota vieta ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
- Babanka apdzīvota vieta ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
- Ozerne apdzīvota vieta ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
- Baherove apdzīvota vieta ukrainā (_Baherove_), Kerčas pussalā
- Dašava apdzīvota vieta ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Kiriļivka apdzīvota vieta ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Jasiņa apdzīvota vieta ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Bilozirja apdzīvota vieta ukrainā, Čerkasu apgabalā
- Cibuļiva apdzīvota vieta ukrainā, Čerkasu apgabala rietumos
- Balakleja apdzīvota vieta ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Červona Sloboda apdzīvota vieta ukrainā, Čerkasu apgabalā, Kremenčukas ūdenskrātuves rietumu piekrastē
- Berezna apdzīvota vieta ukrainā, Čerņihivas apgabalā
- Bila Krinica apdzīvota vieta ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidos, kur 1941. g. 1. aprīlī padomju robežsargi nogalināja desmitiem civiliedzīvotāju
- Hliboka apdzīvota vieta ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
- Čapline apdzīvota vieta ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Červonohrihorivka apdzīvota vieta ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos
- Bilijkolodjaza apdzīvota vieta ukrainā, Harkivas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Borova apdzīvota vieta ukrainā, Harkovas apgabala austrumos
- Blizņuki apdzīvota vieta ukrainā, Harkovas apgabala dienvidu daļā
- Briļivka apdzīvota vieta ukrainā, Hersonas apgabala dienvidu daļā
- Bilozerka apdzīvota vieta ukrainā, Hersonas apgabalā, Dņepras labajā krastā
- Čemerivici apdzīvota vieta ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bohorodčani apdzīvota vieta ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā
- Borodjanka apdzīvota vieta ukrainā, Kijevas apgabala rietumu daļā
- Borova apdzīvota vieta ukrainā, Kijevas apgabala rietumu daļā
- Adžamka apdzīvota vieta ukrainā, Kirovohradas apgabalā
- Bilokurakine apdzīvota vieta ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Bilovodska apdzīvota vieta ukrainā, Luhanskas apgabala austrumu daļā
- Bilolucka apdzīvota vieta ukrainā, Luhanskas apgabala ziemeļu daļā
- Bereznehuvate apdzīvota vieta ukrainā, Mikolajivas apgabala austrumos, Visuņas labajā krastā
- Berezanka apdzīvota vieta ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- Červonoznamjanka apdzīvota vieta ukrainā, Odesas apgabalā
- Berezine apdzīvota vieta ukrainā, Odesas apgabala rietumu daļā
- Červonozavodske apdzīvota vieta ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļos
- Biliki apdzīvota vieta ukrainā, Poltavas apgabalā, Dņepras pietekas Vorskas labajā krastā
- Borove apdzīvota vieta ukrainā, Rivnes pagabala ziemeļrietumu daļā
- Boromļa apdzīvota vieta ukrainā, Sumu apgabala dienvidu daļā
- Brajiļiva apdzīvota vieta ukrainā, Vinnicas apgabalā
- Čečeļnika apdzīvota vieta ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Čerņivci apdzīvota vieta ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidrietumu daļā
- Braclava apdzīvota vieta ukrainā, Vinnicas apgabala vidusdaļā
- Cumaņa apdzīvota vieta ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Balabine apdzīvota vieta ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Čerņihivka apdzīvota vieta ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Brusiļiva apdzīvota vieta ukrainā, Žitomiras apgabala austrumos
- Červone apdzīvota vieta ukrainā, Žitomiras apgabala dienvidu daļā
- Volīnijas apgabals apgabals ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Čaplinkas kanāls apūdeņošanas kanāls ukrainā, Hersonas apgabalā, savieno Kahovkas maģistrālo kanālu ar Azovas jūru
- štopkukulis ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka
- Bahmuta Artemivska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m; no jūras norobežo Kinburnas smišu strēle; ietek Dņepra un Buga
- Aizkarpatu apgabals atrodas ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Ļvovas-Volīnijas ogļu baseins atrodas ukrainas rietumu daļā, platība 3200 km^2^, krājums 1058 mlj t; akmeņogles
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija ukrainā
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Pieazovas augstiene augstiene ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Arabata līcis Azovas jūras līcis ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Berezovka Berezivka – pilsēta ukrainā
- Arteks Bērnu atpūtas nometne ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
- Bobrka Bibrka - pilsēta ukrainā
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
- sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi
- Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta ukrainā
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Belicka Bilicke – pilsēta ukrainā
- Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta ukrainā
- Belozerska Bilozerske – pilsēta ukrainā
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta ukrainā
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta ukrainā
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- Pelobates fuscus brūnais varžukrupis
- Rietumbuga Buga - upe ukrainā, Baltkrievijā un Polijā
- salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
- Aļoški Cjurupinska - pilsētas ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
- Čugujeva Čuhujiva - pilsēta ukrainā
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja ukrainas Centrālā rada
- Bolivara departaments Kolumbijā, administratīvais centrs - Kartahena, robežojas ar Magdalenas, Sesaras, Santanderas, Kordovas un Sukres departamentu ziemeļrietumos apskalo Karību jūra
- Sudista Desnas labā krasta pieteka ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- Krimas APSR dibināta 1921. g., ietilpa KPFSR, 1945. g. sakarā ar Krimas tatāru nelikumīgo deportēšanu likvidēta, pārveidota par Krimas apgabalu, kas 1954. g. iekļauts ukrainas PSR
- Dņepropetrovska Dnipro - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1926.-2016. g.
- Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta ukrainā
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
- Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Dņipropetrovska Dņepropetrovska - pilsēta ukrainā
- Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
- Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
- Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
- raupšenieki Dobeles novada ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas ukrainā saucas Siverskijdoņeca
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un ukrainas robežupe visā garumā
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- Staļina Doņecka - pilsētas ukrainā, tās nosaukums 1924.-1961. g.
- Juzovka Doņeckas pilsētas (ukrainā) nosaukums 1917.-1924. g. un ciemata nosaukums 1869.-1917. g.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
- Pševorskas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (2. gs. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) Polijas dienvidu un centrālajā daļā, ukrainas rietumos; nenocietinātas apmetnes ar stāvkoku ēkām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem
- Kezleva Eipatorija - pilsēta ukrainā, Krimā
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas ukrainā, Kijivas apgabalā
- Energodova Enerhodara - pilsēta ukrainā
- Jalpuhs ezers (Donavas limāns) ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km
- Aļibejs ezers ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Sasika ezers ezers ukrainā, Odesas apgabalā
- Ukru ezers ezers ukru pagastā, platība — 9,4 ha
- Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Fastova Fastivas pilsētas ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
- Kefe Feodosija - pilsēta ukrainā, Krimā
- UAH Grivna; ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- Gadjača Hadjača - pilsēta ukrainā
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, ukrainā, Odesas apgabalā
- Gaičura Hajčura - upe ukrainā
- Gaisina Hajsina - pilsēta ukrainā
- Haisina Hajsina - pilsēta ukrainā
- Gaivorona Hajvorona - pilsēta ukrainā
- Galiča Haliča - pilsēta ukrainā
- Geņičeska Heņičeska, pilsēta ukrainā
- Gerca Herca, pilsēta ukrainā
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
- Hirova Hiriva - pilsēta ukrainā
- Gorņaka Hirnika - pilsētas ukrainā nosaukums padomju laikā
- Gorska Hirske, pilsēta ukrainā
- Adinkata Hliboka, apdzīvota vieta ukrainā, tās nosaukums ungāru valodā
- Gluhova Hluhiva, pilsēta ukrainā
- Proskurova Hmeļnicka - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
- Hmeļņika Hmiļnika - pilsēta ukrainā
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Gorodenka Horodenka - pilsēta ukrainā
- Gorodišče Horodišče - pilsēta ukrainā
- Gorodņa Horodņa - pilsēta ukrainā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta ukrainā, Ļvivas apgabalā
- Gorohova Horohiva, pilsēta ukrainā
- Grebjonka Hrebinka, pilsēta ukrainā
- Hristinovka Hristiņivka - pilsēta ukrainā
- Gujva Hujva, upe ukrainā
- Guļaipoļe Huļajpole, pilseta ukrainā
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
- Iļjičevska Iļjičivska, pilsēta ukrainā
- Iļjičovska Iļjičivska, pilsēta ukrainā
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- Veļikijingula Inhula - upe ukrainā
- Ingula Inhula, upe ukrainā
- Inguļeca Inhuleca, upe ukrainā
- Malijingula Inhuleca, upe ukrainā
- Irpeņa Irpiņa, pilsēta ukrainā
- Staņislava Ivanofrankivskas pilsētas (ukrainā) nosaukums līdz 1962. g.
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
- Gaujas nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- Jagotina Jahotina - pilsēta ukrainā
- Jalpugs Jalpuhs, ezers ukrainā
- Jasinovataja Jasinuvata, pilsēta ukrainā
- Javorova Javoriva, pilsēta ukrainā
- cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji
- apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji
- čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
- Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta ukrainā
- Berdjanskas līcis jūras līcis Azovas jūras ziemeļu daļā, ukrainas Zaporiž'jes apgabalā
- Bokagrandes līcis jūras līcis Venecuēlas Sukres štata piekrastā, Parijas līča ziemeļrietumu daļā
- Kagarlika Kaharlika, pilsēta ukrainā
- Berdo kalna virsotne ukrainā, Čerņivcu apgabalā, augstums - 519 m
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Bližnica kalns ukrainā, Aizkarpatu apgabala austrumu daļā, augstums 1881 m
- Bohits kalns ukrainā, Ternopiļas apgabala austrumos, augstums - 413 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m (Gerlaha smaile)
- Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
- Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
- toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē ukrainā
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta ukrainā, Volīnijas apgabalā
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
- Kamenka Kamjanka - pilsēta ukrainā, Čerkasu apgabalā
- Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta ukrainā
- Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
- Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta ukrainā
- Kaņeva Kaņiva - pilsēta ukrainā
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
- Karlovka Karļivka, pilsēta ukrainā
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
- ksendzs katoļu garīdznieks Polijā, Baltkrievijā un ukrainā
- Brestas ūnija katoļu un pareizticīgo baznīcu apvienošanās Žeščpospolitas teritorijā, pareizticīgo baznīca ukrainā un Baltkrievijā par savu galvu atzina Romas pāvestu; anulēta baznīcu koncilā 1946. g. Ļvovā
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī
- hetmans Kazaku komandieris ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
- Kirillovka Kiriļivka - apdzīvota vieta ukrainā
- Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
- Kirova Kirovohrada - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
- Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, ukrainā
- Korjukovka Korjukivka, pilsēta ukrainā
- Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Kosova Kosiva, pilsēta ukrainā
- Konstantinovka Kostjantiņivka - pilsēta ukrainā
- Kostopole Kostopiļa, pilsēta ukrainā
- Birzula Kotovska - pilsēta ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kazatina Kozjatina - pilsēta ukrainā
- Krasilova Krasiļiva, pilsēta ukrainā
- Krindačovka Krasnijluča, pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta ukrainā
- Grišina Krasnoarmijska, pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Sorokina Krasnodona - pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta ukrainā
- Krasnograda Krasnohrada, pilsēta ukrainā
- Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta ukrainā
- Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Kremeņeca Kremeneca, pilsēta ukrainā
- Kremennaja Kreminna, pilsēta ukrainā
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem)
- austrumslāvi Krievi, baltkrievi un ukraiņi
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī ukrainu
- arba Krimā un Dienvidukrainā - gari četrriteņu saimniecības rati
- Krimas Autonomā Republika Krima, ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums
- Krima Krimas Autonomā Republika - ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- Kristāla stalaktītu ala Krivčenskas stalaktītu ala ukrainā
- Krivojroga Krivijriha, pilsēta ukrainā, tās nosaukums krieviski
- Kroļeveca Kroleveca, pilsēta ukrainā
- Kirovograda Kropivnicka - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- Kirovohrada Kropivnicka - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1991.-2016. g.
- štopkūka Kūka ar putukrējuma pildījumu
- Kiekuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā
- Kukru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā
- Kukuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā
- Kūkuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā
- Kūrīļu ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā
- Kurahova Kurahove, pilsēta ukrainā
- Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
- Borispiļa lidosta ukrainā, Kijevas dienvidaustrumos
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- Krasnijlimana Limana, pilsēta ukrainā
- Bugas limāns limāns Dienvidbugas upes lejtecē, ukrainas Nikolajevas apgabala dienvidos
- Berezaņas limāns limāns Melnās jūras ziemeļos, ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu
- Lohvicja Lohvica, pilsēta ukrainā
- Lozovaja Lozova, pilsēta ukrainā
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- Lutugina Lutuhine, pilsēta ukrainā
- Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
- Dmitrijevska Makijivka - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1920.- 1931. g.
- Malaja Viska Mala Viska, pilsēta ukrainā
- Margaņeca Marhaneca, pilsēta ukrainā
- Ždanova Mariupole - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa ukru pagastā
- Merla Merlo, upe ukrainā
- deņikiniāde Militāra diktatūra (1918.-1920. g.), ko nodibināja A. Deņikins Dienvidkrievijā un ukrainā
- Mirgoroda Mirhoroda, pilsēta ukrainā
- Mironovka Miroņivka, pilsēta ukrainā
- Mogiļova-Podoļska Mohiļiva-Podiļska, pilsēta ukrainā
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar ukrainu un Rumāniju
- Molodogvardeiska Molodohvardijska, pilsēta ukrainā
- Mospina Mospine, pilsēta ukrainā
- pans Muižnieks (Polijā, ukrainā, Baltkrievijā)
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes vietas (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
- Beščadu nacionālais parks nacionālais parks Polijā, Beščadu kalnos, pie Slovākijas un ukrainas robežas
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
- Polijas sacelšanās nacionālās atbrīvošanās sacelšanās 19. gs., cariskajai Krievijai pakļautajās poļu zemēs (Polijas karalistē, Lietuvā, Rietumbaltkrievijā, Labākrasta ukrainā) 1830.-1831. g. un 1863.-1864. g., kas tika apspiestas
- petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda
- Nadvornaja Nadvirna, pilsēta ukrainā
- hrivna naudas vienība ukrainā (kopš 1996. g. 2. septembra); attiecīgā naudaszīme, monēta
- naukrārs Naukrārijas vadītājs
- diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, ukrainā, augstums - līdz 150 m
- Nosovka Nosivka, pilsēta ukrainā
- Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta ukrainā
- Novijbuga Novijbuha, pilsēta ukrainā
- Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta ukrainā
- Novoekonomičeska Novoekonomična, pilsēta ukrainā
- Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta ukrainā
- Novogrodovka Novohrodivka, pilsēta ukrainā
- Novoukrainka Novoukrajinka, pilsēta Ukrainā
- Ņežina Ņižina, pilsēta ukrainā
- Očakova Očakiva, pilsēta ukrainā
- Boristena Olbija - senpilsēta ukrainā
- Orehova Orihiva, pilsēta ukrainā
- Ostjora Ostera, pilsēta ukrainā
- Ostjora Ostera, upe ukrainā
- Ostroga Ostroha, pilsēta ukrainā
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada ukru un Bēnes pagastā
- Pavlograda Pavlohrada - pilsēta ukrainā
- Perejaslava-Hmeļnicka Perejaslava - pilsēta ukrainā, tās nosaukums 1943.-2019. g.
- Bahata periodiski izsīkstoša upe ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- Petrovska Petrovske, pilsēta ukrainā
- Podgaici Pidhajci, pilsēta ukrainā
- Dņepras zemiene Piedņepras zemiene ukrainā
- Sinseleho pilsēta Kolumbijas Republikā, Sukres departamenta administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jalta pilsēta Krimā, ukrainā, 78100 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts
- Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Anaņjiva pilsēta ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artemivska pilsēta ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
- Artemivska pilsēta ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
- Brodi pilsēta ukrainā (_Brody_), Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Avdīvka pilsēta ukrainā (_Авдіївка_), Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Almazna pilsēta ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alupka pilsēta ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alušta pilsēta ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aličevska pilsēta ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
- Andrušivka pilsēta ukrainā (_Андрушівка_), Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Apostolove pilsēta ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
- Armjanska pilsēta ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arciza pilsēta ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilovajska pilsēta ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vahruševa pilsēta ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izjuma pilsēta ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sevastopole pilsēta ukrainā (Krievijas okupētajā Krimas pussalā), 342500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buština pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabala dienvidos
- Rahiva pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berehove pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
- Vinohradiva pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perečina pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čopa pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tjačiva pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iršava pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svaļava pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mukačeva pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Husta pilsēta ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Činadijova pilsēta ukrainā, Aizkarpatu novadā
- Užhoroda pilsēta ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ternopiļa pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rivne pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černivci pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žitomira pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čerkasi pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dņipra pilsēta ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
- Zaporižja pilsēta ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.)
Atrasts piemēros (22):
- uzbrukšana Arī par ukrainas uzbrukšanu Krievijai ir meli.
- uzpūtenis Arī te Vadonim bija ļoti vienkārša garša — sakults putukrējums, gaisīgs uzputenis...
- sīrups Atdzisušajam melleņu sīrupam pielej kokospienu, samaisa, tad skaisti violetajā ķausī iemaisa putukrējumu un kārtīgi izcilā.
- pārkarst Caur ētera viļņiem viņš stāstīja par notikumiem ukrainā, kur, pārkarstot vienam no reaktoriem, esot notikusi tvaika spiediena izraisīta spēcīga eksplozija.
- kontrolēt Dienests arī piebildis, ka šie karavīri aizturēti ukrainas kontrolētajā teritorijā.
- arī Jubilāru sveica arī Jelgavas Dome un ukrainas vēstniecība Latvijā.
- vilks Kā Eidis, kas spēj būt sirsnības putukrējums un piepeši pārvērsties nepielabināmā vilkā.
- uzbrukt Krievija uzbruka ukrainai un jau atkaroja tai Krimu.
- kalns Pa logu apsolītā Kančendžanga vietā redzu vienīgi atkritumu kalnus un garojošu kanalizācijas pūžņukritumu.
- maskarpone Panetoni var baudīt kopā ar maskarpones sieru vai ievārījumu, saldējumu, putukrējumu vai svaigām ogām.
- raža Skolas dārzā jau bija iegūta pirmā kukurūzas raža no ukrainas sēklām.
- miljons Smaržu tūkstoši, lūpukrāsu miljoni, pūdera kalni, bērnu autiņi un pūkaini kaķi.
- domāt Taču ukraina ir bijusi un ir arī modinātājzvans mums, politiķiem,- domāt par nacionālo drošību, domāt par valsts drošību.
- federācija Tāpat ukrainas Futbola federācija lēmusi, ka tuvākajā laikā mači netiks aizvadīti Doņeckas, Luganskas, Odesas un Harkovas apgabalos.
- vafele To pašu var attiecināt arī uz vafeļu mīklu, bet, ja netīk cept, pagatavo saldo ēdienu no putukrējuma, zefīriem un saldētām ogām, kas katrā kumosā līdzsvaros saldumu.
- halva Torte ar putukrējumu, halvu un brūkleņu ievārījumu.
- sarkani ukrainas rietumos, kur līdzīgi kā citur valstī ceļa malās barjerām, stabiem un autobusu pieturām bieži redzams zili dzeltenais krāsojums, līdzās valsts karogam šur tur redz plīvojam arī sarkani melno Otrā pasaules kara laika Ukrainas Nemiernieku armijas karogu.
- nolikt ukrainiete uzmanīgi nolika sveci uz galda un aizvēra durvis.
- gabals ukraiņi arī nemitīgi dziedot savus ukraiņu gabalus, latiši tāpat, kāpēc jums vispār vajag tās biedrības?
- saulains Valentīne piedzima ukrainā un bērnību pavadīja saulainā lauku sādžā, kur viņas māte strādāja par ārsti un skolotāju.
- bruņas Vēl pirms tam Mariupolē no lidostas puses iebraucis bruņu transports ar ukrainas karogiem.
- piemiņa Vēlāk pats apdāvināja delegācijas locekļus ar piemiņas medaļām un rožukroņiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ukr..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv