Paplašinātā meklēšana
Meklējam trīcēt.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (51):
- trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
- aiztrīcēt Aiztrīcēties
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2)
- trīce darbība, process --> trīcēt (1)
- trīce darbība, process --> trīcēt (2)
- tresīt Drebēt, bailēs trīcēt
- dirbinēt Drebēt, trīcēt
- drabinēt Drebēt, trīcēt
- drebulēt Drebēt, trīcēt
- drebuļot Drebēt, trīcēt
- spirinēt Drebēt, trīcēt
- trimēt Drebēt, trīcēt
- trimt Drebēt, trīcēt
- dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt
- duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt
- gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt
- iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
- ietrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- aiztrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties
- aiztrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties
- aiztricināties Ietrīcēties
- aiztrīcināties Ietrīcēties
- ietrīcēt Ietrīcēties
- nodrebēt īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt
- notrīcēt īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt
- kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
- krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
- krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām ļoti trīcēt
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju)
- padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
- patrīcēt neilgu laiku, mazliet trīcēt
- izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt
- notricēt Notrīcēt
- notrīcināties Notrīcēt
- novirināties Notrīcēt, nodrebēt
- ietricināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt
- ietrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt
- satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt
- diedelēt Salt, trīcēt, drebēt
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- trīceklīgs tāds, kas trīc (1); tāds, kas mēdz trīcēt
- spīrinēt trīcēt, drebēt
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu
- trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt
- trīcējiens vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1)
- trīcējiens vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2)
trīcēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV