Paplašinātā meklēšana
Meklējam tēst.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (77):
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- apdriksnāt Apcirst, aptēst.
- kantēt Apcirst, aptēst.
- šņucēt Apēvelēt, aptēst.
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- stēķēt Aptēst baļķus.
- stērķēt Aptēst baļķus.
- rantēt Aptēst, skaldīt.
- apkantēt Aptēst.
- apstēkāt Aptēst.
- aptaštinēt Aptēst.
- aptastīt Aptēst.
- aptest Aptēst.
- noaušot Aptēst.
- notastīt Aptēst.
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
- vanks Aptēsts ozola baļķis.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs.
- skrubīt Ar neasu cirvi aptēst.
- attikties Atēsties, atdzerties.
- apsaēsties Atēsties; arī pārēsties.
- atsaēsties Atēsties.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- traicīt Dauzīt, aptēst.
- tasāt Dažās vietās aiztēst.
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
- aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst).
- iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- iztesties Ilgāku laiku, daudz tēst.
- mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
- tosa Kaut kas notēsts.
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot.
- damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks.
- patastīt Mazliet apcirst, aptēst.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- apsnāt Nelādzīgi aptēst.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- pārtastīt no jauna aptēst, uzasināt.
- brusa no vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir 100 milimetriem un lielāks.
- neaptēsts Nolieguma divdabis --> aptēst.
- nostēķēt Notēst, aptēst.
- nostērķēt Notēst, aptēst.
- notest Notēst.
- patest patēst.
- ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
- tēsums Paveikta darbība, rezultāts --> tēst 1 (1).
- šļute plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis.
- ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
- kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi.
- bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- mūrlate Taisnstūrveidā aptēsts koks būvēm.
- datēst Tēst un pabeigt tēst.
- aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām.
- iztest Tēšot izgatavot; iztēst.
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- gove Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- govs Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- uztest Uztēst.
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1).
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2).
- neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tēst citās vārdnīcās:
MLVV