Paplašinātā meklēšana
Meklējam suga.
Atrasts vārdos (31):
- suga:1
- suga:2
- suga:3
- tsuga:2
- tsuga:1
- Aksuga:1
- pasuga:1
- sugadu:1
- Beisuga:1
- Kasugai:1
- sānsuga:1
- sīksuga:1
- bezsugas:1
- Kasugaji:1
- mērķsuga:1
- mūsugals:1
- pirmsuga:1
- sugambri:1
- tīrsugas:1
- dvīņsugas:1
- paēnsugas:1
- starpsuga:1
- sugasmāte:1
- hibrīdsuga:1
- osugalieši:1
- reliktsuga:1
- sugasvārds:1
- pioniersuga:1
- pseudotsuga:1
- kollektīvsuga:1
- nominālpasuga:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- apdraudētās sugas
- Beisugas limāns
- Beisugas ūdenskrātuve
- dominējošā suga
- ēncietīga koku suga
- galvenā suga
- Haemopis sanguisuga
- hibridogēna suga
- Kanādas tsuga
- kāršu suga
- pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga
- pionieru sugas
- plūkšņzivs Baltijas pasuga
- pogainā roņa Baltijas jūras pasuga
- Pseudotsuga douglasii
- Pseudotsuga menziesii
- Pseudotsuga menziesii menziesii
- Pseudotsuga menziesii var. caesia
- Pseudotsuga menziesii var. glauca
- sugas jēdziens
- sugas vārds
- tarpana mežu pasuga
- tarpana stepju pasuga
- Tsuga canadiensis
- Tsuga caroliniana
- Tsuga diversifolia
- Tsuga heterophylla
- Tsuga mertensiana
- valdošā koku suga
- valdošā suga
Atrasts skaidrojumos (200):
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
- krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
- agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
- laimpuķe Āboliņa suga
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia")
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica")
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
- divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor")
- Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga (_Asterias rubens_) sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita")
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
- gardeguna adatzivs adatzivju dzimtas suga ("Syngnathus typhle")
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
- kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
- Adiantum pedatum adiantu suga
- sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum")
- ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum")
- Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis")
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia")
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
- atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa")
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans")
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis")
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera")
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum")
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
- Achlya americana ahliju suga
- Achlya apiculata ahliju suga
- Achlya flagellata ahliju suga
- Achlya polyandra ahliju suga
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- Achnantes hungarica ahnantu suga
- Achnantes lanceolata ahnantu suga
- Achnantes microcephala ahnantu suga
- Achnantes minutissima ahnantu suga
- Achnantes taeniata ahnantu suga
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima")
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- kalnu aita aitu suga ("Ovis ammon")
- mājas aita aitu suga ("Ovis aries")
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
- blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal")
- čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa")
- sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus")
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis")
- dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus")
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
- šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
- platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
- mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
- raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
- parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
- upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata")
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
- lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
- asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta")
- Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
- parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta")
Atrasts piemēros (22):
- lāgers Atceros, ka pirmie brūvējumi tapa ar šampanieša raugu, jo tas pēc sugas ir tuvāks lāgera raugam.
- dienastauriņš Atšķirībā no naktstauriņiem, kas atkarībā no sugas var būt aktīvi kā dienā tā naktī, dienastauriņi ir aktīvi tikai dienā.
- cenzēt Cik noprotu, daži cilvēku sugas pacienti pēkšņi sāk dziedāt vai runāt necenzētā valodā.
- gredzens Divas nākamās biežāk ziņotās putnu sugas ar gredzeniem ir lielais ķīris un sudrabkaija.
- ārkārtīgi Dzīvās dabas pētnieki ir pamanījuši, ka atsevišķas dzīvnieku sugas, piemēram, kaķus, ārkārtīgi vilina mūsu cilvēciskajā izpratnē sastāvējušies ūdeņi.
- sekrēts Feromons ir sekrēts, kas izdalās no organisma, lai piesaistītu vienas un tās pašas sugas pretējo dzimumu.
- pateikt Grāmatā skaidri un gaiši pateikts — lai nodrošinātu sugas turpinājumu un populācijas veselīgu atražošanos, dzīvnieki, riesta laikā cīnoties, noskaidro stiprāko.
- paklausīt Lielais labradors, tāpat kā vairākums viņa sugas pārstāvju, bija dzimis ar vēlmi paklausīt.
- pārstāvis Liellopu attiecības ar savas sugas pārstāvjiem bieži vien ir balstīta uz to radniecību.
- mailīte Lomā netika ieskaitītas zemmēra zivis un dažas mazās sugas mailītes, vīķes un auslejas.
- bezsugas Man ir normāla izmēra bezsugas kaķis.
- bezsugas Man patīk suņi, goda vārds, patīk, bet man ir bail un metas nelaba dūša, kad redzu kārtējo bezsugas radījumu bariņu, ko visai nosacīti varētu nodēvēt par suņiem, kas klīst pa Kuldīgas centru.
- uzbrukšana Piemēram, ir selekcionēti arī agresīvi vilku sugas suņi, kas pirms uzbrukšanas nerāda zobus un nenostājas uzbrucēja pozā.
- ola Pīļknābis un vēl četras ehidnu sugas ir vienīgie zīdītāji, kuri dēj olas.
- invazīvs Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kas spēj ātri izplatīties.
- jauns Tāpēc jaunam bukam ar pieaugušu, spēcīgu sugasbrāli ne tikai saķeršanās, bet pat sastapšanās dabas noliktajā konfliktēšanas periodā pirmsriesta un jo īpaši riesta laikā neiznāk.
- ģimene Tātad- kādas ir dzīvnieku ģimeņu vai grupu formas un kā tas palīdz sugai izdzīvot.
- spēja Te ir salīdzinoši mazākais sugu skaits, sugu sastāvā dominē sugas ar dziļu sakņu sistēmu vai spēju ātri iesakņoties.
- bezsugas Tie parasti ir lielie bezsugas suņi, kas nereti dzīvo tālu laukos un pieder saimniekiem, kuri par viņiem rūpējas maz vai nemaz.
- dienastauriņš Tiem, kam interesē dienastauriņi, īsai atkārtošanai vai iesācējiem zināšanai, un arī, lai viss būtu vienkopus, - zemāk apkopoti internetā pieejamie materiāli pašiem sugas noteikšanai.
- sausēt Vēl jauna, bet, acīm redzot, no tās sieviešu sugas, kas, iepeldējušas laulības ūdeņos, tūliņ sāk sausēt, kaut gan lielākajam vairumam precēto sievu ir slieksme noapaļoties un izplūst.
- pārstāvis Viņš norādījis, ka šīs zirnekļu sugas pārstāvji Igaunijā šogad sastopami samērā bieži.
suga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv