Paplašinātā meklēšana
Meklējam strīdēt.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (134):
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
- izaicināt apstrīdēt kādus apgalvojumus vai uzskatus
- notiepties Apstrīdēt, noliegt
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi
- ģiezēties bez iemesla īgt un strīdēties
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
- konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
- strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
- strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
- rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
- strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu)
- ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties
- nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
- izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
- izkašķēties ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties
- gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu)
- satiesāt izstrīdēt
- izaplēsties Izstrīdēties
- izasporīties Izstrīdēties
- izastrīdēties Izstrīdēties
- izkašāties Izstrīdēties
- izkasīties Izstrīdēties
- izecēties Izstrīdēties, izbārties
- izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties
- erbīt kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties
- erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
- erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
- plūkties Kauties; arī strīdēties
- čīgāties Kauties; strīdēties
- čīgoties Kauties; strīdēties
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties
- brančukoties Ķildoties, strīdēties
- eņķēties Ķildoties, strīdēties
- kašķēties Ķildoties, strīdēties
- naizoties Ķildoties, strīdēties
- pekstēties Ķildoties, strīdēties
- pešļoties Ķildoties, strīdēties
- erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties
- īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties
- kabelēties Lamāties, strīdēties
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā
- eristika Māksla strīdēties, polemizēt
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties
- pastrīdēties neilgu laiku, mazliet strīdēties
- nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties
- notielēt Nokaulēt, nostrīdēt
- saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties
- saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt
- nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties
- nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt
- neapstrīdams nolieguma divdabis --> apstrīdēt
- nosastrīdēties Nostrīdēties
- pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties
- izšķirt panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties
- pakašāties Pastrīdēties
- pakasīties Pastrīdēties
- pasastrīdēties Pastrīdēties
- paškandalēties Pastrīdēties
- paecēties Pastrīdēties, pabārties
- paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot
- paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties
- kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt
- ķiskāties Plēsties, strīdēties
- tirgoties radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
- perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā
- sarūkties Sabārties, sastrīdēties
- satielēties sākt strīdēties
- apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā
- sadracāties saķildoties, sastrīdēties
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties
- sanīkt sanaidoties, sastrīdēties
- sasacirsties Sarāties, sastrīdēties
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
- sakašāties Sastrīdēties
- sakasīties Sastrīdēties
- saķencēties Sastrīdēties
- saķerties Sastrīdēties
- salēkties Sastrīdēties
- saragoties Sastrīdēties
- sasarunāties Sastrīdēties
- sasaskrieties Sastrīdēties
- sasasporīties Sastrīdēties
- sasastrīdēties Sastrīdēties
- saskrieties Sastrīdēties
- sastrīdīties Sastrīdēties
- iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties
- saecēties Sastrīdēties, saķildoties
- sarauties Sastrīdēties, saķildoties
- saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties
- saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties
- sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties
- sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties
- saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
- savirskāties Sastrīdēties, saplēsties
- saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties
- saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
- skandalēties skaļi strīdēties, ķildoties
- skandalēt skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties
- saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
- notiept Stingri noliegt, apstrīdēt
- sasprēķēties strīdēties bez iemesla
- dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot
- mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko)
- cekoties strīdēties, kauties
- rāti celt strīdēties, ķildoties
- rēkoties strīdēties, ķildoties
- rīvēties strīdēties, nevarēt vienoties; berzēties (4)
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties
- škandālīgs tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties
- nagažīgs tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties
- saticīgs tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu)
- neapstrīdams tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt
- dalu dalumis trokšņot (strīdētis)
- ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties
strīdēt citās vārdnīcās:
MEV