Paplašinātā meklēšana
Meklējam strīdēt.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (131):
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- notiepties Apstrīdēt, noliegt.
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
- konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
- strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
- strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
- rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties.
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
- satiesāt izstrīdēt
- izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties.
- izecēties Izstrīdēties, izbārties.
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
- izaplēsties Izstrīdēties.
- izasporīties Izstrīdēties.
- izastrīdēties Izstrīdēties.
- izkašāties Izstrīdēties.
- izkasīties Izstrīdēties.
- erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
- erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
- erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
- plūkties Kauties; arī strīdēties.
- čīgāties Kauties; strīdēties.
- čīgoties Kauties; strīdēties.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
- īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties.
- brančukoties Ķildoties, strīdēties.
- eņķēties Ķildoties, strīdēties.
- kašķēties Ķildoties, strīdēties.
- naizoties Ķildoties, strīdēties.
- pekstēties Ķildoties, strīdēties.
- pešļoties Ķildoties, strīdēties.
- kabelēties Lamāties, strīdēties.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- eristika Māksla strīdēties, polemizēt.
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties.
- notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
- saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
- saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties.
- nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
- nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt.
- neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
- nosastrīdēties Nostrīdēties.
- pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- paecēties Pastrīdēties, pabārties.
- paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot.
- paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
- pakašāties Pastrīdēties.
- pakasīties Pastrīdēties.
- pasastrīdēties Pastrīdēties.
- paškandalēties Pastrīdēties.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt.
- ķiskāties Plēsties, strīdēties.
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- rādīt ragus, arī griezt ragus pretī runāt pretī, strīdēties pretī.
- perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā.
- sarūkties Sabārties, sastrīdēties.
- satielēties Sākt strīdēties.
- apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā.
- sadracāties saķildoties, sastrīdēties.
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- sanīkt sanaidoties, sastrīdēties.
- sasacirsties Sarāties, sastrīdēties.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties.
- saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
- sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
- saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
- sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
- savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
- saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
- saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
- sakašāties Sastrīdēties.
- sakasīties Sastrīdēties.
- saķencēties Sastrīdēties.
- saķerties Sastrīdēties.
- salēkties Sastrīdēties.
- saragoties Sastrīdēties.
- sasarunāties Sastrīdēties.
- sasaskrieties Sastrīdēties.
- sasasporīties Sastrīdēties.
- sasastrīdēties Sastrīdēties.
- saskrieties Sastrīdēties.
- sastrīdīties Sastrīdēties.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
- skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
- notiept Stingri noliegt, apstrīdēt.
- sasprēķēties strīdēties bez iemesla.
- mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko).
- cekoties strīdēties, kauties.
- rāti celt strīdēties, ķildoties.
- rēkoties strīdēties, ķildoties.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- nagažīgs Tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties.
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu).
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties.
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa strīdēt.