Paplašinātā meklēšana
Meklējam stars.
Atrasts vārdos (84):
- stars:1
- Astars:1
- alstars:1
- atstars:1
- pastars:1
- gaistars:1
- meistars:1
- starspure:1
- anodstars:1
- saulstars:1
- statstars:1
- šaurstars:1
- zeltstars:1
- aumeistars:1
- būmeistars:1
- mēnesstars:1
- skrejstars:1
- sumukstars:1
- bādmeistars:1
- būrmeistars:1
- būvmeistars:1
- dižmeistars:1
- hofmeistars:1
- kormeistars:1
- locmeistars:1
- plaumestars:1
- pucmeistars:1
- ritmeistars:1
- saulesstars:1
- toņmeistars:1
- vecmeistars:1
- amatmeistars:1
- brīvmeistars:1
- lielmeistars:1
- paralēlstars:1
- pastmeistars:1
- rentmeistars:1
- skolmeistars:1
- stalmeistars:1
- stiķmeistars:1
- traļmeistars:1
- vahtmeistars:1
- valdmeistars:1
- meistarsakne:1
- starsporainis:1
- baletmeistars:1
- brandmeistars:1
- elektronstars:1
- izvērsējstars:1
- kalējmeistars:1
- kapelmeistars:1
- mašīnmeistars:1
- palīgmeistars:1
- policmeistars:1
- ratīnmeistars:1
- staļļmeistars:1
- vijoļmeistars:1
- meistarstiķis:1
- balletmeistars:1
- birģermeistars:1
- bordiņmeistars:1
- kapellmeistars:1
- sviestmeistars:1
- tīmekļmeistars:1
- balbiermeistars:1
- brendīnmeistars:1
- koncertmeistars:1
- kvartīrmeistars:1
- landhofmeistars:1
- mūrniekmeistars:1
- policijmeistars:1
- brendvīnmeistars:1
- galdniekmeistars:1
- kurpniekmeistars:1
- maizniekmeistars:1
- pulksteņmeistars:1
- pulkstīnmeistars:1
- meistarsacīkstes:1
- ceremonijmeistars:1
- meistarsacensības:1
- virsbirģermeistars:1
- justicbirģermeistars:1
- ģenerālkvartīrmeistars:1
- ģenerālfeldcechmeistars:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (104):
- policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
- adepts Alķīmijas meistars.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- balletmeistars Baletmeistars.
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- būmeistars Būvdarbu meistars.
- būmeisters Būvdarbu meistars.
- būvmeistars Būvdarbu meistars.
- prarabs Ceļa meistars.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
- stariņš Dem. --> stars.
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- ass Izcils lietpratējs, izcils meistars kādā jomā.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- kalējmeistars Kalēja amata meistars.
- kapellmeistars Kapelmeistars.
- katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- cukurbeķeris Konditorejas izstrādājumu gatavošanas meistars.
- anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā
- krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā
- šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- mastaks Meistars cietuma ražotnē.
- šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs.
- sliecenieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- sliecnieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu
- maître meistars, skolotājs
- maestro Meistars, skolotājs.
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs
- masķers Meistars.
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- meistarība Meistarsacīkstēs.
- Peucedanum ostruthianum meistarsakne
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
- strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
- paralēlstars Paralēls stars.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
- zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars.
- pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars.
- pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars.
- ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers.
- ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- ritmeisters Ritmeistars.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- saulstars Saules stars.
- saulesstars Saulstars.
- rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars
- rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- vijoļvirtuozs Slavens vijolspēles meistars.
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- optiskā ass stars, kas atbilst optiskās sistēmas simetrijas asij
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
- strēla Strūkla, stars.
- TDM Tautas daiļamata meistars.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu
- valdmeisters Valdmeistars.
- UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa
- vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs; vijoļmeistars.
- vijoļmeistars Vijoļu meistars; vijoļbūvētājs.
- optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu
- zeltstars Zeltains gaismas stars.
- palīgmeistars Zemāka ranga meistars.
- zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
- žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums.
stars citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV