Paplašinātā meklēšana

Meklējam solīt.

Atrasts vārdos (32):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (85):

galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
aizasacīties Apsolīt sev.
uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
ievēlēt apsolīt.
aizsolīties Apsolīt.
uzsolīt Apsolīt.
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
noteikties Apsolīties.
pasolīties Apsolīties.
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt.
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
fufližņiks Cilvēks, kas nepilda solīto.
izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
sagalvot Galvojot sasolīt.
iesolīties Iesolīt, apsolīt.
Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
aukcijonators Izsolītājs, ūtrupnieks.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
izpildīšana kā (ieplānota, uzdota, apsolīta) veikšana, īstenošana
lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
pretimpircējs Līdzsolītājs izpārdošanā, izsolē.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
nolielīties Lieloties apsolīt.
zvērināt Likt (kādam) solīt.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
tukšā krogā izmaksāt nenopietni solīt atlīdzību.
ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu).
nosasolīties Nosolīties.
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
dasasolīties Piesolīt (savu palīdzību).
diezēt Piesolīt, piedāvāt, ieteikt.
piesasolīties Piesolīties.
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti.
runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts) - darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
sasludināt Sasolīt.
saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt.
dot vārdu Solīt, apsolīt.
sadināt Solīt, apsolīt.
licitants Solītājs, pārsolītājs ūtrupē.
iesolīt Solot piedāvāt; apsolīt.
dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
izpildījums tas, kas veikts, īstenots (kas bijis ieplānots, iecerēts, uzdots, apsolīts)
galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
atsolīt Vairākkārt solīt, bet neiedot.
izsolīties Vairākkārt solīt.
izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).

solīt citās vārdnīcās:

MLVV

solīt

LLVV

solīt