Paplašinātā meklēšana
Meklējam siks.
Atrasts vārdos (64):
- siks:1
- siksis:1
- siksīt:1
- siksna:1
- siksta:1
- bosiks:1
- časiks:1
- kasiks:1
- Sasiks:1
- siksiki:1
- siksnāt:1
- siksnēt:1
- siksnot:1
- beisiks:1
- jopsiks:1
- persiks:1
- pupsiks:1
- siksināt:1
- siksītis:1
- siksniski:1
- sikspāris:1
- barbosiks:1
- ķīļsiksna:1
- nosiksnāt:1
- sānsiksna:1
- sasiksnāt:1
- sasiksnēt:1
- sasiksnot:1
- zobsiksna:1
- siksnāties:1
- siksnaukla:1
- siksnveida:1
- sikspārnis:1
- aizsiksnot:1
- dzensiksna:1
- piesiksnāt:1
- piesiksnot:1
- vaigsiksna:1
- siksnenieki:1
- siksnenieks:1
- siksnēnieši:1
- kaklasiksna:1
- mugursiksna:1
- skrejsiksna:1
- vēdersiksna:1
- vidussiksna:1
- siksnižnieks:1
- siksnspārnis:1
- siksnveidīgs:1
- dzenamsiksna:1
- mazsikspārņi:1
- nosiksnāties:1
- sasiksnāties:1
- sedulksiksna:1
- siksniņkurpes:1
- augļsikspārņi:1
- dižsikspārnis:1
- lielsikspārņi:1
- sīksikspārnis:1
- naktssikspārnis:1
- vakarsikspārnis:1
- pundursikspārnis:1
- skrējējsikspārnis:1
- piesūcekņsikspārnis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (253):
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- dirža Ādas josta, siksna.
- zipsna Ādas josta, siksna.
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
- apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas).
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- attaisīt siksnu atsprādzēt, atraisīt siksnu.
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints.
- pteropodidae Augļsikspārņu dzimta.
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis.
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
- Myotis brandti Branta naktssikspārnis.
- nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
- nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
- sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
- saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
- jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- Myotis dasycneme dīķa naktssikspārnis.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- vakarsikspārnis Divas sikspārņu dzimtas sugas.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- Vespertilio discolor divkrāsainā sikspārņa "Vespertilio murinus" nosaukuma sinonīms.
- Vespertilio murinus divkrāsainais sikspārnis.
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
- megachiroptera Dižsikspārņi.
- parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- skrejsiksna Dzensiksna.
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- vīvaļot Dziedāt kā bites, sikspārņi, putni.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
- Sasika ezers ezers Krimā; Sasiks
- brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
- Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
- Plecotus auritus garausainais sikspārnis.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
- uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
- padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu.
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- josts Josta ar krūšu siksnu.
- sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- ošeiņiks Kakla siksna.
- udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
- homuts Kakls, kakla siksna.
- gurte Kleitas josta; siksna.
- sasiksnēt Kļūt sīkstam (kā ādas siksna).
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- Paņ-Tao Ķīniešu mitoloģijā - persiks, kas dāvā nemirstību.
- Myotis myotis lielais naktssikspārnis.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- brīvrumba Lokomobiles rats, kas nedarbina siksnu un kuļmašīnu.
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
- Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis.
- pieši Metāla vai plastmasas izstrādājumi, ko ar siksniņu piestiprina jātnieka zābakiem zirga skubināšanai.
- luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- myotis Naktssikspārņi.
- Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti").
- dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme").
- ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni").
- lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis").
- bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus").
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- Myotis nattereri Naterera naktssikspārnis.
- Naterera sikspārnis Naterera naktssikspārnis.
- Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu.
- sprendzēt Nostiprināt ar siksnu.
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
- slīdēt Par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem.
- Persica vulgaris parastais persiks.
- Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
- ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas.
- steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
- firziķis Persiks.
- pērsiķis Persiks.
- pfirziķis Persiks.
- siksnāt Pērt (parasti ar siksnu); arī sist.
- siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu.
- novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu).
- piesiksnot Piesiet ar siksnu.
- piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt.
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
- piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu.
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu.
- bletne Plata lieta (siksna).
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints.
- vēlais sikspārnis platspārnu sikspārnis.
- Eptesicus serotinus platspārnu sikspārnis.
- Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- plete Pletne, ādas sloksne, plata siksna.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- Vespertilio pipistrellus pundursikspārņa "Pipistrellus pipistrellus" nosaukuma sinonīms.
- pliukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- sipsna Rīkste, siksna, pēriens.
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa.
- Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis.
- sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu).
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā.
- copula Saite, siksna, cilpa, valgs.
- sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
- sasiksnāties Sajozties, apjozties ar siksnu.
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes.
- somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- sānsiksna Sānu siksna pie slejām (4).
- sasiksnāt Sapērt (parasti ar siksnu).
- sasiksnāt Sasaistīt, nostiprināt ar siksnu.
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā.
- sikšņot sasprādzēt siksnas.
- paasti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna; pāsti.
- pāsti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna.
- ringosta Sedlu siksna.
- ringota Sedlu siksna.
- ringote Sedlu siksna.
- sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- ringots seglu siksna.
- ringalts Seglu siksna.
- ringotne Seglu siksna.
- skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu.
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām.
- siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu.
- siksnāt Siet, saistīt ar siksnu.
- microchiroptera Sīksikspārņi.
- siksta siksna (1).
- martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu.
- sliņģe siksna, saite.
- sikna siksna.
- sikšna siksna.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae").
- vakara ļēpis sikspārnis.
- sikspāris sikspārnis.
- Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams.
- ziemeļu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Eptesicus nilssoni syn. Vespertilio nilssoni").
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams.
- Natūza sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus nathusii syn. Vesperitilo nathusii"), Latvijā aizsargājama.
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
- pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu.
- divkrāsainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Vespertilio murinus syn. Vespertilio discolor").
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
- rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti.
- kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas.
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- zipsnāt Sist, pērt ar siksnu.
- dzenskriemelis Skriemelis, kas ar dzensiksnu dzen otru skriemeli.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada.
- šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- sikspārnis Šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta.
- siksnveida Tāds, kam ir siksnas forma, veids.
- irkots Tāds, kam ir uzšūtas plecu siksnas.
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
- Myotis daubentoni ūdeņu naktssikspārnis.
- BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code").
- kaukala Uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu.
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
- rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku).
- uzvilkt Uzasināt (ar vīli vai uz siksnas).
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- ņaika Vica, stiba, žagars; siksna.
- siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām.
- spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- Eptesicus nillsoni ziemeļu sikspārnis.
- Vespertilio nilsoni ziemeļu sikspārņa "Eptesicus nilsoni" nosaukuma sinonīms.
- šermetes Zirga iejūga siksnas.
- zēle Zirglietas, krūšu siksna (slejas) zirgam.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- hiropteroloģija zooloģijas nozare, kas pētī sikspārņus.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa siks.