Paplašinātā meklēšana
Meklējam seno.
Atrasts vārdos (36):
- seno:1
- senoji:1
- senoni:1
- senons:1
- kseno-:1
- ksenons:1
- Joutseno:1
- Leteseno:1
- Aksenova:1
- Rosenowo:1
- ksenolīts:1
- ksenozīts:1
- meksenons:1
- miarsenols:1
- aksenovieši:1
- Asenovgrada:1
- ksenofilija:1
- ksenofobija:1
- ksenofonija:1
- ksenogāmija:1
- ksenoģenēze:1
- ksenoloģija:1
- ksenomanija:1
- ksenomēnija:1
- ksenotafijs:1
- arsenopirīts:1
- ksenoftamija:1
- ksenoglosija:1
- ksenogrāfija:1
- ksenokarpija:1
- ksenokratija:1
- ksenoftalmija:1
- ksenoparazīts:1
- ksenodiagnostika:1
- ksenotransplantāts:1
- ksenotransplantācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (222):
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
- Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā.
- Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā).
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā.
- fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
- inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons).
- centurions Centūrijas komandieris seno romiešu armijā.
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
- cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
- kolorēšana Dažādu seno skaņkārtu elementu epizodiska parādīšanās mažora vai minora tonalitātē.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
- coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās.
- EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- akvadukts Ierīce tekoša ūdens aizvadīšanai; romiešu, seno grieķu ūdensvads.
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- maiandrs Īpatnējs seno grieķu joslas ornaments, kas simbolizēja viļņotu ūdens virsmu.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
- Fauna Kalnu, mežu un lauku dieviete seno romiešu mitoloģijā.
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
- kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji.
- piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- hrenons ksenona auto spuldzes.
- Xe Ksenons (ķīm. elements).
- Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
- jūrakmeņi Ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā.
- kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā.
- clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam.
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi.
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
- arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana.
- Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena).
- stratigrāfija metode, ar ko pētī uzslāņojumu secību seno apmetņu pilskalnu, senpilsētu kultūrslānī
- Tarvaa Mongoļu mītos slavens šamanis, kas dzīvoja sensenos laikos.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs.
- centunculus No raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps.
- metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- paleoekoloģija Paleontoloģijas nozare par seno organismu dzīves apstākļiem.
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- lari Pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi).
- Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
- dioptrs Priekšmetu vizēšanas ierīce senos astronomiskos un ģeodēziskos instrumentos.
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas.
- glaciālais reljefs reljefs, kas veidojies seno un tagadējo ledāju darbības rezultātā (morēnu pauguraines, līdzenumi un grēdas, osi, sandri, kēmi, aunapieres).
- pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām.
- sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām.
- Hors Saules un debesu dievs seno ēģiptiešu mitoloģijā, Ozīrisa un Izīdas dēls; faraonu aizbildnis.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- semioncia Semuncia - seno romiešu svara un naudas vienības unces puse, vienāda ar 1/24 asa 3(3).
- faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
- Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
- teutoņi Sena vācu cilts; arī visu seno vācu cilšu kopnosaukums.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem.
- fēnikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums; seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
- savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
- antropogēnās augsnes seno apmetņu vietās izveidojušās augsnes, kam ir biezs trūdvielu slānis.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- patroloģija seno baznīcas autoru darbu kopums.
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā.
- lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai.
- pieci laikmeti seno grieķu mitoloģijā - pieci periodi pasaules vēsturē.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- gorīts seno grieķu un skitu futrālis no koka un ādas lokam un bultām.
- herminoni seno ģermāņu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Vācijas centrālajā un austrumu daļā.
- Angra Mainjū seno irāņu mitoloģijā - tumsas, nāves un ļaunuma valdnieks, Ahura Mazdas galvenais pretinieks.
- izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā.
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai.
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
- antīkā pasaule seno laiku vēstures periods apmēram no 1. g. t. p. m. ē. līdz 5. gs. p. m. ē., tas aptvēra seno grieķu un romiešu sabiedrību.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai (pavisam tie ir septiņi cipari - [I]{s:1913}, [V]{s:1914}, [X]{s:1915}, [L]{s:1916}, C, D, [M]{s:1917}, un lielāku skaitļu apzīmēšanai lieto šo ciparu kombinācijas)
- matronālijas seno romiešu sieviešu svētki 1. martā.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- modijs Sens šķidrumu un beramo vielu mērs; seno romiešu mēru sistēmā modijs ir vienāds ar 8,73 l, seno arābu mēru sistēmā - aptuveni ar 40 l.
- ass Sīka seno romiešu monēta un svara vienība, kas sākotnēji bija vienāda ar romiešu svara mārciņu (327,45 g).
- hepri Skarabejs - seno ēģiptiešu dievišķā vabole, atdzimšanas un nemirstības simbols.
- zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai.
- brukteri Spēcīga seno ģermāņu cilts Vācijas ZR, romiešu iekaroti 12. g. p. m. ē., minēti vēl 4. un 5. gs.
- ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums.
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
- vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam.
- sudatorijs Sviedrējamā telpa seno romiešu termās.
- atisks Tāds, kas attiecas uz seno Atiku, īpaši uz Atēnām.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- paraterapeitisks Tāds, kas radies, ārstējot citu slimību, piem., dzelte, kas var rasties, ārstējot sifilisu ar novarsenolu.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- mīnojiskais raksts tagad daļēji atšifrētais seno krētiešu raksts.
- tetraklinijs Taisnstūrains seno romiešu ēdamgalds ar 4 pusēs iekārtotām vietām azaida dalībniekiem.
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
- jagnobi Tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums.
- piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā.
- Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidojusies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- Mabinogions Velsiešu mītu un teiku krājums, galvenais seno velsiešu un britu mītu avots.
- frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs.
- frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
- paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus.
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts.
- glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības.
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
- brutiji Viena no seno osku-umbru ciltīm, dzīvoja Itālijas D daļā 4.-3. gs. p. m. ē.
- fiducia Vienošanās forma seno romiešu tiesībās, kas balstījās uz savstarpēju uzticību.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- Atums Viens no galvenajiem dieviem, pasaules radītājiem seno ēģiptiešu mitoloģijā; arī saules dievs.
- tablīnijs Viesistaba seno romiešu mājā.
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem; alogāmija; ksenogāmija.
- Flora ziedu un plauksmes un jaunības dieviete seno romiešu mitoloģijā.
- hibernaculum Ziemas istaba seno romiešu dzīvojamās mājās.
- asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
- paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības.
- romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi.
- papiroloģija Zinātnes nozare, kas pētī senos rokrakstus, tekstus uz papirusa un māla lauskām.
- arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju.
- hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus.
- Atašs Zoroastrismā pieņemts seno persiešu svētās uguns nosaukums, ko iedala vairākos rangos.
- peribols Žogs un arī iežogota vieta, īpaši laukums ap seno grieķu templi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa seno.