Paplašinātā meklēšana
Meklējam savīt.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (113):
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko).
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
- sasnāt brīvi savīt (vērpjot)
- pussavītis Daļēji savītis.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
- bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos.
- dubultspirāle Divu savītu spirāļu apvienojums.
- šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- griezinis Izsukātu un savītu linu sauja.
- gurste Izsukātu un savītu linu sauja.
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
- sagriezt Izveidot, savīt lokā, aplī, spirālē.
- nokulēt Izžūt un kļūt savītušam.
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
- gurkste Kas sagriezts, savīts.
- gurksts Kas sagriezts, savīts.
- gurste Kas sagriezts, savīts.
- gursts Kas sagriezts, savīts.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- vītene Kaut kas savītis.
- vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
- uzvīst Kļūt nedaudz savītušam.
- izvīst Kļūt savītušam, izkaltušam.
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
- ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas.
- sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties
- luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta.
- grīzte No koku zariem savīta saite.
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
- ievedes No krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem.
- trīsgrīstu līne no trim grīstēm savīta līne
- vītine No trim kārtām savīta pātaga.
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
- vijainis No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
- vijains No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
- skolio- Norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas.
- izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
- izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
- pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
- māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
- penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt(2); tikt savītam.
- pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- gurste Saite no savīta siena.
- sačuņčurēt Samudžināt, savīt, samezglot.
- sapiņķerēties Samudžināties, samezgloties, savīties.
- sačuņčurēties Samudžināties, savīties, samezgloties.
- satīties Sapīties, arī savīties.
- mīstīt Savīt, savīties, sajaukt.
- samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu)
- lecēns savītis vai sala bojāts augs
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
- apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
- greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija.
- grods Stingri savīts, savērpts.
- grožs Stingri savīts.
- vītņragu Tāds, kam ragi izskatās savīti.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
- dratalainis Tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu).
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- trose tauva, kas savīta no stieplēm vai izturīgām šķiedrām
- kompaundtrose Tērauda trose, kas savīta no dažāda diametra stieplēm.
- bifilārais tinums tinums ar diviem savā starpā savītiem vadiem
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju
- troses vijums troses izveidošanas paņēmiens, kas raksturo, kādā veidā savītas tās šķiedras
- kardele Troses sastāvdaļa, kas savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem, bet trīs vai vairāk šādas sastāvdaļas savītas veido trosi; lieto buru pacelšanai.
- saka Uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija.
- vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu).
- sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
savīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV