Paplašinātā meklēšana
Meklējam sīks.
Atrasts vārdos (76):
- sīks:1
- sīksme:2
- sīksme:1
- sīksts:1
- pasīks:1
- sīkseja:1
- sīksīks:1
- sīksnis:1
- sīkstas:1
- sīkstēt:1
- sīkstīt:1
- sīkstot:1
- sīksuga:1
- pusīkss:1
- sīksēklu:1
- sīkstādi:1
- sīkstans:1
- sīkstene:1
- sīkstība:1
- sīkstoņa:1
- sīkstums:1
- iesīksts:1
- pasīksts:1
- sīksaknes:1
- sīksejīte:1
- sīkskatis:1
- sīkslieka:1
- sīksolīši:1
- sīksprogu:1
- sīkstināt:1
- sīkstulis:1
- sīkstuļot:1
- apsīkstēt:1
- iesīkstēt:1
- sasīkstēt:1
- sīkspārīte:1
- sīkspārnis:1
- sīkstenīte:1
- sīkstiebru:1
- sīkstīties:1
- sīkstoties:1
- sīkstpinis:1
- sīkstpīnis:1
- sīkstulība:1
- sīkstulīgs:1
- sīksamtenis:1
- sīksīpoliņi:1
- sīksopkaine:1
- sīkstdirsis:1
- sīkstpiņķis:1
- sīksūtījums:1
- iesīkstējis:1
- sīksaimnieks:1
- sīkskulptūra:1
- sīkslāņojnms:1
- sīksporainis:1
- sīksprodziņa:1
- sīksprodzīte:1
- sīksprogains:1
- sīkstināties:1
- sīkstruktūra:1
- sīkstspārnis:1
- sīkstulīgums:1
- sīkstuļoties:1
- sīksvītrains:1
- iesīkstējums:1
- neizsīkstošs:1
- sīksabiedrība:1
- sīksarainītis:1
- sīksikspārnis:1
- sīksprogainis:1
- sīkstiebrains:1
- sīksaimniecība:1
- sīkstšķiedrains:1
- hipersīkstruktūra:1
- supersīkstruktūra:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (349):
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
- ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
- uzblieķēt ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs
- uzblietēt ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- leukoplasts augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš
- kulainis Augumā sīks cilvēks
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
- Enchytraeus albidus baltā sīkslieka
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
- mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- būdeļnieks Būdnieks, sīksaimnieks
- slapsna Cieta un sīksta gaļa
- slāpsna Cieta un sīksta gaļa
- krimts Ciets, sīksts
- garnadzis cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis
- rutinieris cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno
- dumpinieks cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- Barsakelmesa dabas apgabals Arāla jūras baseinā, kas 20. gs bija sala, tās platība 1980. gados bija 133 km^2^, ar maksimālo augstumu 113 m, bet jūrai izsīkstot 1990. gadu beigās kļuva par tās austrumu piekrasti
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
- pasīceņš dem. --> pasīks
- sīceņš dem. --> sīks
- sīciņš dem. --> sīks
- sīcīns dem. --> sīks
- sīksejīte dem. --> sīkseja
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers
- kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu)
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- spradzis jebkurš mazs, sīks radījums
- ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm
- pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
- klerks Kantorists, rakstvedis; sīks ierēdnis
- pupucis Kas sīks, maza auguma
- gausa kaut kas lēni izsīkstošs
- knikstiņš kaut kas ļoti sīks
- knipšelis kaut kas maziņš, sīks
- knipšis kaut kas maziņš, sīks
- ņirva kaut kas mazs, sīks, niecīgs
- smidzis kaut kas sīks
- pupurs kaut kas sīks (cilvēks)
- smigucis kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas
- suklacis kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds
- sīksnis kaut kas sīksts
- cīkstenis kaut kas sīksts, grūti sakožams
- sīkšņa kaut kas sīksts; sīksnis
- Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine
- apsīkstēt kļūt mazliet sīkstam
- iesīkstēt kļūt sīkstam
- sīkstēt kļūt sīkstam
- sasiksnēt kļūt sīkstam (kā ādas siksna)
- apsīkstēt kļūt sīkstam un spēcīgam
- pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
- sasīkstēt kļūt, parasti ļoti, sīkstam
- midzis Knislis, sīks odiņš
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā
- moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
- miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts
- sasīkstēt ļoti iesīkstēt (1)
- makanītiņš ļoti mazs, sīks
- mikroskopisks ļoti mazs, sīks
- sīksīks ļoti sīks
- liposoma ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks
- mikrogrāfija ļoti sīks rokraksts
- mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks
- makaniņš Maziņš, sīks bērns
- iesīksts mazliet sīksts
- knosa mazs bērns vai sīks dzīvnieks
- knitiņš mazs plankums, punkts, sīks adījuma vai izšuvuma raksts
- trusls Mazs, sīks
- kūkainītis Mazs, sīks cilvēks
- truslis Mazs, sīks dzīvnieks
- sīcīgs Mazs, sīks, tāds, kas neizaug līdz normāliem izmēriem
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks
- mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas
- saglezēt Mēģināt sakost ko cietu, sīkstu; ar grūtībām sazelēt, sagremot
- Coenonympha hero meža sīksamtenis
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums
- pārzobi Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot
- knibs Neliels, sīks
- čoriņš Neliels, sīks gliemežvāks
- kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis
- fiņķikļuška Niecīgs, sīks priekšmets
- gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
- siksnēt pakāpeniski kļūt sīkstākam
- sīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
- pārpūlēt pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst
- Coenonympha pamphilus parastais sīksamtenis
- sīkstans Pasīksts
- smalknējs pasmalks, samērā sīks; arī patievs
- ņirmiņš Pavisam mazs, sīks priekšmets
- Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
- Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā
- Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
- Bandāna periodiski izsīkstoša upe Irānā, Dienvidhorasānas un Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Sāberī ezerā
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos
- Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
- Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
- Baka periodiski izsīkstoša upe Namībijā un Dienvidāfrikā, Oranžas labā krasta pieteka
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
- Badana periodiski izsīkstoša upe Somālijas dienvidos (_Baddana_), lietus periodos ietek Indijas okeānā
- Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
- Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa
- sīkkārtojums Plānu (no milimetra desmitdaļām līdz dažīem centimetriem) kārtiņu kopojums, kas veido slāņa tekstūru; sīkslāņojums
- knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
- politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks
- burba Pora, svīdra, sīks sviedru izvada caurumiņš ādā; pora
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- Auopa regulāri izsīkstoša ūdenstece Namībijā, lejtece Dienvidāfrikā. Nosobas labā krasta pieteka
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale)
- iesīkstējums rezultāts --> iesīkstēt (1)
- iesīkstējums rezultāts --> iesīkstēt (2)
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija
- kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
- kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
- Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza)
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs
- tuvs samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts
- sīkalīgs samērā sīks
- pasīks samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni)
- pasmalks samērā sīks; arī patievs
- pasīksts samērā, arī mazliet sīksts
- rempls Sarepējis, sīksts, zarains
- saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu)
- sīksme savienojumā "sīksmes gaļa" - aitas vai liellopu gaļa, ko izmanto galertam
- sīcin savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
- Bata sezonāli izsīkstoš upe Čadā, Vadaji un Bata reģionā, lietus periodā ietek Fitri ezerā
- Bentjaba sezonāli izsīkstoša upe Angolā, Namibes provinces ziemeļu daļā
- Bennihalla sezonāli izsīkstoša upe Indijā, lietus sezonā Malprabhas labā krasta pieteka
- skaida Sīka (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā
- smidzenis sīks kukainis
- smildzenis sīks lieturtiņš
- smeldzis sīks lietutiņš
- miliāra sāres veida aneirisma sīks maisveida paplašinājums arteriolas sienā; smadzeņu arteriolās tas bieži ir apopleksijas cēlonis
- skvoters sīks rentnieks
- pūpiņš sīks vates gabaliņš, ko izmanto kā eglītes rotājumu
- gruobaļs sīks zaglis
- pubulis sīks, balts mākonis (_debess bez neviena pubuļa_)
- kā smiltiņa sīks, niecīgs; neievērojams, nebūtisks
- meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
- parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās
- Coenonympha glycerion sīksamteņu suga
- Corticarina fuscula sīksarainīšu suga
- Corticarina gibbosa sīksarainīšu suga
- Parodia microsperma sīksēklu parodija
- Parodia sanguiniflora sīksēklu parodijas ("Parodia microsperma") senāks nosaukums
- Opuntia microdasys sīkskabargu opuncija
- baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
- Nehalennia speciosa sīkspārīšu suga
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
- Amblystegium tenax sīkstā strupknābe
- bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus")
- karotes sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus cochleatus")
- lāču sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus ursinus")
- lapsu sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus vulpinus")
- bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene
- tīģeru sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus lepideus", syn. "Panus tigrinus")
- smaržīgā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus suavissimus", syn. "Panus suavissimus"); smaržīgā kamolene
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem)
- sīšķi sīksti
- ciets kā drāte sīksts, ciets (parasti par nekvalitatīviem pārtikas produktiem)
- Aloe striatula sīksvītrainā aloje
- krājulība Sīkumaina taupība, sīkstulība
- knīsls Skops, sīksts
- kocīgs Skops, sīksts
- šautīgs Skops, sīksts, kārīgs
- aizgūtnis Skopulis, sīkstulis
- gauris Skopulis, sīkstulis
- piepāns Skopulis, sīkstulis
- sakāda Skopulis, sīkstulis
- drancka Skranda; sīks papīra vai auduma gabaliņš
- skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
- rasa Smalks, sīks lietus
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem)
- voklīze Spēcīgs karsta avots, kas neizsīkst arī mazūdens periodos
- spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas
- hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- portulaka šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600)
- sikspārnis šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta
- mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze
- sīkmēroga tāds, kam ir sīks mērogs (par karti)
- sīkpuķains tāds, kam ir sīks puķu raksts
- sīkstšķiedrains tāds, kam ir sīkstas šķiedras
- sīkumains tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā); neievērojams, sīks
- mormoļains tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms
- murmuļains tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; mormoļains; verveļains
- morķīgs tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu)
- piebārstīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
- piebērt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
- piebirt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
- piesēt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
- piekaisīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu)
- knirpa tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets)
- ņirba tas, kas ir sīks, novājējis (piemēram, sivēns, jērs)
- krājulis Taupītājs, sīkstulis
- šķirošanas platforma tehnisko līdzekļu un iekārtu komplekss sīksūtījumos pārvadāto kravu šķirošanai un komercoperāciju veikšanai
- Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā
- Balha upe Afganistānā, Balhas vilajetā, sākas Turkestānas grādas austrumos, izsīkst tuksnesī
- Bāmijāna upe Afganistānā, izceļas Hindukuša Bābas grēdā, izsīkst tuksnesī
- Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
- Hāšrūda upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Avaša upe Āfrikas ziemeļaustrumos (_Āwash Wenz_), Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst
- Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
- Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
- Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Beljando upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Keipa upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
- Laionsa upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
- Bērdekina upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Ašķiezeka upe Kazahstānā (_Așșıözek_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļrietumu daļā, izsīkst solončakos pie Aralsora ezera
- Išima upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā
- Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
- Saghiza upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras
- Žema upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
- Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
- Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
- Talasa upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos
- Kuršaba upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Bagana upe Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidu daļā, lejtecē izsīkst
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī
- Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā
- Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Zarafšona upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km)
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu
- briksnājs vieta, kur aug sīks, biezs krūmājs
- knībs Visai mazs, sīks
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1)
- sīkstulība vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība
- sīkstulīgums vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums
- zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas
- zemes kopiena zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
- vēja enerģētika zinātnes un tehnikas nozare, kurā izstrādā teorētiskos pamatus, metodes un līdzekļus vēja enerģijas izmantošanai tautsaimniecībā, jo vēja enerģija pieder pie neizsīkstošiem enerģijas avotiem
- ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem
- Lentinus lepideus zvīņainā sīkstene
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
sīks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV