Paplašinātā meklēšana
Meklējam rauda.
Atrasts vārdos (55):
- rauda:5
- rauda:2
- rauda:3
- rauda:4
- rauda:1
- raudas:1
- raudas:3
- raudas:2
- prauda:1
- raudans:1
- raudava:2
- raudava:1
- draudas:1
- raudains:1
- raudaļot:1
- neprauda:1
- pagrauda:1
- ručrauda:1
- raudacīte:1
- raudaliņa:1
- raudalīte:1
- raudaļiņa:1
- raudatiņa:1
- raudavēns:1
- raudavīte:1
- ručurauda:1
- Draudavas:1
- graudaine:1
- graudaini:1
- graudains:1
- graudaiņš:1
- graudaugi:1
- raudainīte:1
- ūdensrauda:1
- falšraudas:1
- tēraudains:1
- raudavcieši:1
- defraudants:1
- Draudavsala:1
- graudainība:1
- graudainums:1
- ledusraudas:1
- spraudadata:1
- aizraudamies:1
- sīkgraudaini:1
- sīkgraudains:1
- raudaviškieši:1
- neatraudamies:1
- rupjgraudains:1
- sīkgraudainība:1
- sīkgraudainums:1
- smalkgraudains:1
- vienādgraudains:1
- smalkgraudainība:1
- smalkgraudainums:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (471):
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis.
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai.
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
- biuas Čīkstēšana, raudas.
- biuvas Čīkstēšana, raudas.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
- raudiens Darbība, process --> raudāt (1); arī raudas.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
- dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās.
- magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām.
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
- maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
- Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- aukstā adata grafikas dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu iespiedformā ieskrāpē ar tērauda adatu, neizmantojot laku un skābi.
- spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību.
- plaugzna Grauda apvalks.
- čauliņš Grauda plānais apvalks.
- granoplazma Graudaina citoplazma.
- granuloplazma Graudaina citoplazma.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- zvirgzde Graudaina zeme.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks.
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
- granulārais EPT graudainais EPT.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- zvirgt Graudainam kļūt.
- graudaini Graudains (1).
- zirnains Graudains (1).
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
- kolīgs Graudains, kodolains.
- graudaiņš Graudains.
- lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
- granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
- stiebraugi Graudaugi.
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas.
- hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus).
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
- blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām.
- smalkgraudainā keramika keramika ar smalkgraudainu drumstalu, iegūta ar smalkkeramikas tehnoloģiju.
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- smalkkeramika Keramikas izstrādājumi ar smalkgraudainu, homogēnu drumstalu.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- tēraudot Klāt ar tērauda kārtu.
- nukleolīns Kodoliņa graudainā struktūra.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības.
- crepe georgette kreps ar graudainu virsmu.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
- blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli.
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- blaugzna Labības grauda čaula.
- blaugzne Labības grauda čaula.
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
- rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
- ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
- ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīriska strultūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
- šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas.
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos.
- plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju.
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
- klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- hondrosoma Mitohondriju graudainā forma.
- asaras kāpj (uz augšu) nāk raudas.
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
- raudēns Neliela rauda.
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
- mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu.
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
- glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu.
- polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- izbļāvināt Novest līdz asarām un panākt, ka pamatīgi izraudas.
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
- Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus.
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
- Ochrolechia androgyna ohrolehiju suga, kas uz lapu un skuju kokiem veido gaišus, sīkgraudainus, saplaisājušus lapoņus.
- blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
- graudināt Padarīt graudainu.
- noraudināt Panākt, ka noraudas.
- piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
- hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija.
- granuloze Pastiprināta epidermas graudaina slāņa šūnu veidošanās, saistīta ar hiperkeratozi.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
- pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezistumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama.
- cianēt Piesātināt tērauda detaļas virskārtu ar oglekli un slāpekli, veicit ķīmiski termisu apstrādi.
- Jorka Pilsēta Lielbritānijā ("York"), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), tērauda, tekstila un ādas apstrādes rūpniecība, arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
- baltzivis Plauži, pliči, raudas.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- pusgrauds puse no grauda.
- leda raude rauda, kas nārsto agri pavasarī.
- sējas raude rauda, kas nārsto ap sējas laiku.
- Rutilus rutilus rauda.
- bimba raudas
- raudums raudas, raudājiens.
- asaras Raudāšana, raudas.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants.
- Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants.
- Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
- rullīšu gultņi ritgultņi, kuros rites kermeņi ir cilindriski tērauda rullīši.
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
- atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība.
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi).
- rupjgraudu Rupjgraudains (1).
- brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām.
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants.
- zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans.
- rupjgraudu Rupļgraudains (2).
- gatavpāļi Rūpnīcā ražoti (dzelzsbetona, tērauda, koka vai kombinēti) pāļi, ko būvvietā iegremdē gruntī ar speciāliem mehānismiem (pāļu gremdēšanas iekārtām).
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- graudsaimniecība Saimniecības sistēma, kurā lielāka zemes platība aizņemta graudaugiem un kura ražotos graudus neapstrādātus laiž tirgū.
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- pelsains Sauss, graudains (par sniegu).
- pelšņa Sauss, graudains sniegs.
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus.
- liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
- skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
- siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām.
- granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa.
- osilka Sīkgraudaina galoda.
- mazlabība Sīkgraudaina labība, ko izmanto gk. lopbarībai.
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām.
- sīkgraudu Sīkgraudains (1).
- sīkgraudu Sīkgraudains (2).
- sīkgraudaini Sīkgraudains.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
- vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
- bļāvas Skaļas raudas, kliegšana.
- žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
- ārējā robežmembrāna slānis starp tīklenes ārējo graudaino slāni un nūjiņu un vālīšu slāni
- slokšņmērs Sleju un formāta mērīšanai 1 m gara un 6 mm plata tērauda lente metāla makstī ar rindu un centimetru mēriem.
- sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi.
- smalkgraudu Smalkgraudains (1).
- smalkgraudu Smalkgraudains (2).
- krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- sorbitizācija Sorbīta (2) struktūras piešķiršana tēraudam.
- bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- buru adata speciāla tērauda adata, kuras acs gals ir tievāks par smailes galu, kas izveidots trīsšķautņains.
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
- dakrigeloze Stāvoklis, ko raksturo pārmaiņus raudas un smiekli.
- tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem.
- brāga Stipra tērauda vai zāļu trose, kas apvilkta ap kuģa virsbūves daļu.
- sorbīts Struktūrelements, kas palielina tērauda izturību, plastiskumu.
- elsa Šņuksti, raudas.
- tērauda līķtrose štagburas priekšējā malā (līķī) iešūta pastiprināšanas trose no nerūsoša tērauda.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- graudveida Tāds, kam ir grauda (1) veids, forma; tāds, kurā ir graudiem līdzīgas daļas.
- bruņas Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- pustērūdinis Tāds, kas ir darināts no tērauda un citu vielu piemaisījumma.
- dzelžains Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem; arī metālisks.
- cereāls Tāds, kas saistīts ar graudaugiem, to ražu.
- granulozs Tāds, kas sastāv no sīkiem graudiņiem; graudains, graudveidīgs.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
- martens Tāds, kurā noris martentērauda ražošana.
- asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- lokveida iekabe takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai.
- gaks Tērauda āķis kravas pacelšanai un nostiprināšanai.
- vedere Tērauda atspere.
- veders Tērauda atspere.
- tēraudbruņas Tērauda bruņas.
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem.
- mats tērauda gabals, kas piemetināts pie cirvja asās malas.
- siderogrāfija Tērauda grebuma māksla un iespiedums.
- elektrotēraudkausēšana Tērauda iegūšana elektriskajās loka krāsnīs, kā arī indukcijas krāsnīs.
- tērauda kausēšana tērauda iegūšana no čuguna augstā temperatūrā
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- hromēšana Tērauda izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar hromu (difuzīvā metalizēšana), lai palielinātu cietību, karstumizturību, dilumizturību, korozijizturību, nogurumizturību.
- mēsele Tērauda kalts.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem.
- rādiusu šablons tērauda plāksnīte ar aploces loka profilu galā, ko lieto dažādu izstrādājumu noapaļojumu rādiusu noteikšanai.
- cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis.
- cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
- cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
- falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja.
- zillūstamība Tērauda plastiskuma un stigrības samazināšanās līdz ar vienlaicīgu stiprības palielināšanos, kas novērojama tēraudos 200-400 C temperatūrā, kad veidojas zilas krāsas oksīdu kārtiņa.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- cikliņš Tērauda skārda kasīklis vecas krāsas vai lakas noņemšanai.
- spaists Tērauda spiedogs ar asām formu malām, sevišķi daudz tiek lietots kartonāžas fabrikācijā salokāmo kārbu pagatavošanai.
- dzenskrūves vārpsta tērauda stienis, kas savieno motoru ar dzenskrūvi.
- dzeloņstieple Tērauda stieple, kurai piestiprināti adatveida asumi.
- beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā.
- trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C).
- sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
- perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma.
- beinīts Tērauda struktūra, kas veidojas austenīta starppārvērtības rezultātā.
- Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos.
- nirosta Tērauda šķirne, izturīga pret skābju iedarbi un rūsēšanu, lieto galda piederumiem u. tml.
- kabelis Tērauda tauva, trose.
- normalizācija tērauda termiskās apstrādes veids: karsēšana līdz 750-950 °C, atdzesēšana gaisa temperatūrā; tērauds iegūst viendabīgu struktūru, palielinās tā izturība.
- patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
- Eifeļa tornis tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu, no tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam - pasaules augstākā celtne; augstums - 300 m (kopā ar antenu - 320,75 m).
- vaijers Tērauda trose, ar kuru ūdenī velk trali.
- kompaundtrose Tērauda trose, kas savīta no dažāda diametra stieplēm.
- buirepa Tērauda trose, kuras viens gals nostiprināts pie stacionāra enkura, bet otrs - pie bojas, kas rāda enkura vietu.
- koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs.
- alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību.
- dēklis Tērauda vai dzelzs gabals, ko pieliek (uzdēj) nodilušiem cirvja zobiem vai lemesim.
- tēraudvelmēšana Tērauda velmēšana.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku).
- stripers Tilta celtnim līdzīga mašīna ar mehānismu tērauda stieņu izgrūšanai no metālveidnēm.
- hialomērs Trombocītu bāli homogēnā citoplazma krāsotos preparātos atšķirībā no centrālās graudainās daļas.
- granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
- pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas.
- metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai; kokile.
- kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
- kuģele Vārpas grauda apvalks, kurā ir grauds.
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu.
- slabings Velmēšanas stāvs slabu (tērauda lokšņu) izgatavošanai.
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- kājainis Veltnis graudaugu kulšanai.
- pasēja Vēlu iesēti vasaras graudaugi.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē.
- ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
- hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
- perlīts viens no tērauda un čuguna komponentiem - eitektisks ferrīta un cementīta maisījums.
- sars vieta rijā, kur graudaugi tiek novietoti žāvēšanai.
- Viravds Virauda ezers Lendžu pagastā.
- Latviešu Viraudas ezers Viraudas ezers Mākoņkalna pagastā.
- hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām.
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainība Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainums Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainība Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainums Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- džendžele Zivju baidāmais daikts, pastāv no 3 pēdu garas dzelzs ar kreceli galā, uz kuras uzmaukti 15-20 tērauda riņķi.
- plāķis Zivs, rauda.
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena.
- otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa.
- pinkšoņa Žēlas raudas.
rauda citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV