Paplašinātā meklēšana
Meklējam poja.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (91):
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
- elpokle Elpojamā, gaisa rīkle.
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja.
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
- kulsts Kāds, kas šūpojas kā linu kulsteklis.
- kājāvis Kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju.
- trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri.
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
- vēceklis Kaut kas, kas šūpojas.
- zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
- dzindziņš Koka rotaļzirdziņš, uz kura bērni šūpojas.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
- apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
- Jahotina Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala.
- ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers.
- lēnains Purvains, tāds, kur šūpojas.
- pirmais iekšā, pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk.
- rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars.
- Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē.
- epiglottis skrimslis, kas aizsedz ieeju elpojamā rīklē.
- smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- vanga Šūpoles, kur Lieldienās šūpojas.
- šūpains Tāds, kas brīvi nokarājas un vējā šūpojas.
- līgans Tāds, kas ir viegli ieliecams, arī iešūpojams (piemēram, par zemes virsmu).
- ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
- pederīgs Tāds, kas līgojas, šūpojas; atsperīgs.
- šūpīgs Tāds, kas šūpojas (1).
- šūpīgs Tāds, kas šūpojas (2).
- kuldīgs Tāds, kas šūpojas, plivinās.
- šūpulīgs Tāds, kas šūpojas.
- līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
- dižonis Tas, kas lielās, lepojas.
- hieroduli tempļa vergi un verdzenes, kas piederēja dievam un kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- 7 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 13,9-17,1 m/s, ļoti stiprs vējš, lokās lieli zari, šūpojas koku stumbri, pret vēju grūti iet.
- 8 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 17,2-20,7 m/s, vētrains vējš, šūpojas lieli koki, lūst nelieli zari, ļoti grūti iet.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- dreijkalts Virpojamais kalts.
- peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa poja.