Paplašinātā meklēšana
Meklējam organisms.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (145):
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
- anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms.
- kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
- himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- mikrofīts Augu valsts mikroorganisms.
- endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
- trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- redze bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams.
- sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
- koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
- mikrozojs Dzīvnieku valsts mikroorganisms.
- bionts Dzīvs organisms vai tā daļa, kas spēj patstāvīgi eksistēt.
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā
- letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- konsuments Heterotrofs organisms, kas patērē citu organismu veidotās organiskās vielas.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros.
- sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- ektohormons Ikviens hormons, ko organisms izdala uz ķermeņa ārējās virsmas.
- streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- aktīvā imunitāte imunitāte, ko rada pats organisms
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri.
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus
- sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
- botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās
- Peptococcus constellatus mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms
- lofotrihs Mikroorganisms ar divām vai vairākām vicām vienā galā.
- pneimobacilis Mikroorganisms, kas ierosina pneimoniju.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
- oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu.
- hemoglobinofils Mikroorganisms, kas labi aug barotnē, kurai pievienots hemoglobīns vai asinis.
- nozoparazīts Mikroorganisms, kas pavada kādu slimību un ietekmē tās gaitu, bet nav tās ierosinātājs, piem., stafilokoki gripas gadījumā.
- mikronauts Mikroorganisms, kas pētnieciskos nolūkos nosūtīts kosmosā.
- parahromofors Mikroorganisms, kas producē pigmentu, bet neizdala to savā ārējā vidē.
- ķimioautotrofs Mikroorganisms, kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, ko dod neorganiskas reakcijas.
- aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
- amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem.
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
- karbofils Mikroorganisms, kas vislabāk aug oglekļa dioksīda atmosfērā.
- aerofils Mikroorganisms, kura attīstībai nepieciešams daudz skābekļa.
- animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
- mikrobs mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus); mikroorganisms
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
- arhejs Okeāna planktonā sastopams vienšūnas organisms.
- iekšas netur organisms nepanes
- obligātais parazīts organisms, kam ir bioloģiska nepieciešamība parazitēt
- fakultatīvais parazīts organisms, kam ir tendence parazitēt
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes
- komensālis organisms, kas dzīvo uz otra organisma rēķina, tam nekaitēdams
- pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks
- savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm
- saimnieks organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms
- forēzija organismu savstarpējo attiecību forma, kad viens organisms izmanto citu organismu pārvietošanās un izplatīšanās vajadzībām
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms.
- eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
- plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai.
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms").
- autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- autoblasts Patstāvīgi eksistējoša šūna, piem., mikroorganisms.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2).
- indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1).
- cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
- transheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos
- izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
- piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms
- morfonts Pilnīgi izveidojies organisms vai tā daļa.
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija
- gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- bradiauksēze Relatīvi lēnas augšanas tips, kurā kāda daļa aug lēnāk nekā viss organisms.
- reducents Saprofītisks organisms (destruktors), kas ekosistēmā noārda organiskās vielas un veido neorganiskas vielas, kuras var izmantot citi organismi - producenti.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs
- olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
- sīkbūte Sīkbūtne, mikroorganisms.
- simbionts Simbiozē iekļauts organisms.
- metabioze Simbiozes veids, kurā labumu gūst tikai viens organisms.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- sēnes Šāds organisms, ko izmanto uzturā.
- diploīds Šūna vai organisms, kas satur dubultotu hromosomu komplektu, kas radies, saplūstot divām gametām.
- donors Šūna vai organisms, kas visu savu genomu vai tā daļu nodod šūnai vai organisms - recipientam.
- dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
- glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos.
- diploidāls Tāda šūna vai organisms, kas radies saplūstot divām gametām un satur dubultotu hromosomu komplektu.
- autohtonisks Tāds (iezis, organisms), kas attiecīgajā vietā ir izveidojies.
- hemoautotrofisks Tāds (mikroorganisms), kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, kura rodas neorganiskajās reakcijās.
- tiofils Tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē.
- vēžizturīgs Tāds (organisms, parasti augs, augu šķirne), kas neinficējas ar vēzi 2(2).
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas.
- bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- eksotrofisks tāds (organisms), kas parazitē uz citu organismu virsmas
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide.
- anaerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bezskābekļa vidē vai kam nepieciešama bezskābekļa vide.
- aerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē.
- dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- sievišķs tāds (piem., organisms, šūna), kur var notikt dīgļa, jaunā organisma attīstība dzimumvairošanās ceļā vai arī bez apaugļošanās
- enetrotrops Tāds, kam ir selektīva afinitāte saistīties pie zarnām, piem., mikroorganisms.
- saprofils Tāds, kas barojas no pūstošām vai nedzīvam organiskām vielām (mikroorganisms).
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- enterotropisks Tāds, kas ir selektīvi vērsts uz saistīšanos pie zarnām, piem., mikroorganisms.
- kapnofils Tāds, kas vislabāk attīstās oglekļa dioksīda klātienē, piem., mikroorganisms.
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- rezerve Tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā.
- peldētājs Tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem).
- bālā treponēma treponēmu suga ("Treponema pallidum"), mikroorganisms, kas izraisa sifilisu
- ātrais dilonis tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms; miliārā tuberkuloze
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
- baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- homozigota Zigota vai organisms, kas attīstījies no divām gametām, kuras ir identiskas pēc gēnu kvalitātes, kvantitātes un strukturālā izvietojuma.
organisms citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV