Paplašinātā meklēšana
Meklējam mocīt.
Atrasts vārdos (42):
- mocīt:1
- mocīt:2
- mocītis:1
- atmocīt:1
- iemocīt:1
- izmocīt:1
- nomocīt:1
- pamocīt:1
- samocīt:1
- uzmocīt:1
- mocītais:1
- mocītava:1
- mocīties:1
- aizmocīt:1
- pārmocīt:1
- piemocīt:1
- hemocīti:1
- hemocīts:1
- timocīts:1
- haimocīti:1
- hromocīts:1
- lemmocīts:1
- normocīts:1
- ahromocīts:1
- apmocīties:1
- atmocīties:1
- izmocīties:1
- nomocīties:1
- pamocīties:1
- plazmocīti:1
- plazmocīts:1
- samocītība:1
- samocīties:1
- uzmocīties:1
- aizmocīties:1
- lakrimocīti:1
- pārmocīties:1
- piemocīties:1
- ependimocīts:1
- feohromocīti:1
- mezenhimocīts:1
- normohromocīts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (260):
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- nomīstīt Atkārtoti mīdot nomocīt.
- retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti.
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- ņūcīt Burzīt, mocīt, vārdzināt.
- izņūcīt Burzot (grūstot) nomocīt.
- lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
- spīdzinātājs Darītājs --> spīdzināt; mocītājs.
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- krijāt Dīrāt, mocīt.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- izķuidāt Dzīt, triekt, nomocīt.
- izķuidīt Dzīt, triekt, nomocīt.
- feohromoblasts Embrionāla šūna, no kuras attīstās feohromocīts.
- ependimoblasts Embrionāls ependimocīts.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
- dīdelēt Grūstīt šurp un turp, mocīt.
- vamzīt Grūstīt, plūkt, mocīt.
- spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
- sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- izmundzīt Izmīcīt, izmocīt.
- izmužināt Izmocīt.
- iznemt Izmocīt.
- izmūdīties Izmocīties (2).
- izamučīties Izmocīties.
- nosejis Izmocīts, rūpju sagrauzts.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- nokārsties Kāršot nomocīties.
- mocīklis Kaut kas, ar ko mocīt.
- nokrēst Kratot nomocīt.
- izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
- izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
- konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs.
- nokudināt Kutinot nomocīt.
- spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
- nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
- čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
- agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
- nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt.
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
- mocināt Likt mocīt, pamudināt mocīt.
- spīdzināt Ļoti mocīt (dzīvnieku).
- spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
- galēt Ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- galināt Ļoti mocīt; arī badināt.
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
- piebeigt Ļoti nomocīt.
- piegalēt Ļoti nomocīt.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
- pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
- mužināt Mocīt, līdz nāvei mocīt, nonāvēt.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- pennēt mocīt; rāt kādu, aizrādīt, mazgāt galvu.
- murīties Mocīties, nomocīties.
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs.
- bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
- mušķīt Nežēlīgi sist; mocīt līdz nāvei.
- rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) nežēlīgi, ilgstoši mocīt.
- pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu).
- izkaķēt Nodzīt, nomocīt, izmantot.
- notuturāt Nokaut; nomocīt.
- karcināt Nomocīt ar jautājumiem, nopratināt.
- nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā.
- sadrellēt Nomocīt, izmocīt, nonāvēt.
- nogalēt Nomocīt, izmocīt.
- nokārst Nomocīt, izmocīt.
- saspīdzināt Nomocīt, izmocīt.
- nozurināt Nomocīt, līdz nāvei mocīt.
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt.
- aizbeigt Nomocīt, nogurdināt.
- nomurdzināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurīt Nomocīt, nokausēt.
- nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
- jedināt Nomocīt; mocīt, nelikt mierā.
- atāvīt Nomocīt.
- izstilpēt Nomocīt.
- izstilpināt Nomocīt.
- nodēlīt Nomocīt.
- nogandināt Nomocīt.
- nojedināt Nomocīt.
- nokamāt Nomocīt.
- nomočīt Nomocīt.
- nomūdīt Nomocīt.
- nomušīt Nomocīt.
- noņurīt Nomocīt.
- nozadināt Nomocīt.
- piemušķīt Nomocīt.
- izkauties Nomocīties (ar smagu darbu).
- izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
- nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā).
- izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
- noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
- saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
- izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
- izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
- izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
- izmušīties Nomocīties, izmocīties.
- nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
- noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
- nobeigties Nomocīties, nogurt.
- nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
- izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
- iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
- nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
- nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
- murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
- mūčāties Nomocīties, strādāt.
- kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
- nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
- aizbeigties Nomocīties.
- izmuities Nomocīties.
- mūčīties Nomocīties.
- nokamoties Nomocīties.
- nokarpīties Nomocīties.
- nokārpīties Nomocīties.
- noķipāties Nomocīties.
- nolietāties Nomocīties.
- nomudzīties Nomocīties.
- nomurināties Nomocīties.
- nomurīties Nomocīties.
- nomurkšīties Nomocīties.
- piemocīties Nomocīties.
- samoklis Nomocīts cilvēks.
- noļūris Nomocīts, bēdīgs.
- izmuris Nomocīts.
- mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- korpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nomuit Nopūlēties, nomocīties.
- nomuities Nopūlēties, nomocīties.
- nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
- urpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nosipināt Noslāpt un nomocīties.
- noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
- nopisties Nostrādāties; nomocīties.
- izdarbināt Nostrādināt, nodarbināt, nomocīt ar darbiem.
- nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- izbrakalēt Notriekt, nomocīt (par zirgu).
- norūķēt Novalkāt, nolietot, nomocīt.
- noņuris Novārdzis, saguris, nomocīts.
- strangulēt Nožņaugt, mocīt.
- nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt.
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
- izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt.
- pamočīt Pamocīt.
- pamurināt Pamocīt.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- pārvārdzināt Pārlieku izmocīt.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
- pārmocīties Pārmocīt sevi.
- pārmočīt Pārmocīt.
- piemuīt Pārmocīt.
- pārmuities Pārmocīties.
- pārsamočīties Pārmocīties.
- dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
- heautontīmorūmenos Pašmocītājs; kādas Menandra komēdijas nosaukums.
- pīnēt Pērt, mocīt.
- piegaloties Pietiekami nomocīties.
- pīkt pīkstot, dīcot mocīties
- izpīkt Pīkstot, dīcot nomocīties.
- piegalēties Pilnīgi nomocīties.
- piegalināties Pilnīgi nomocīties.
- plazmablasts Plazmocītu mātšūna.
- murdīt Plosīt, mocīt.
- nodrēksties Plosoties vai nedarbus darot nomocīties.
- encēt Plūkāt, raustīt, mocīt.
- patērpināt Pratināt, mocīt.
- uimēties Pūlēties, mocīties.
- plazmocitārā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinsainā dominē plazmocīti; uzskata, ka tā ir multiplās mielomas variants.
- ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs.
- stostīt Runāt ar pārtraukumiem, samocīti.
- dēlīt Rupji apieties, nolietot, mocīt.
- apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu).
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- samuit samocīt, nokausēt.
- samudžīt Samocīt, samudžināt.
- izmocināt Samocīt.
- sakamāt Samocīt.
- sakamot Samocīt.
- samočīt Samocīt.
- samušīt Samocīt.
- samužināt Samocīt.
- samužīt Samocīt.
- satārpināt Samocīt.
- satirzāt Samocīt.
- samokāties samocīties (1).
- sasakamāties Samocīties.
- sasamočīties Samocīties.
- gandēt Sist, mocīt.
- ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties.
- nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
- kamāt Spaidīt, mīcīt; mocīt.
- murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
- murzīt Spaidīt, mocīt.
- žņorgāt Spaidīt, mocīt.
- mokurēt Spaidīt, murdzīt, pamocīt.
- nožņurkāt Spaidot (burzot) nomocīt.
- žņurkāt Spaidot mocīt.
- spirdzināt Spīdzināt, mocīt.
- spirdzīt Spīdzināt, mocīt.
- mūdzīt Spiest, ilgstoši spaidīt rokās, mocīt.
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
- paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- flogocīts Šūna iekaisušos audos; plazmocīts.
- šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt.
- kamot Uzdot grūtu darbu, mocīt.
- uzjedināt Uzmocīt.
- uzmūdīt Uzmocīt.
- uzmurīt Uzmocīt.
- ķepelēties Veltīgi nomocīties.
- izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
- valdzināt verdzināt, mocīt, spīdzināt
- valgot Verdzināt, mocīt, spīdzināt.
- noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt.
- novergoties Vergojot nomocīties.
- kancelēt Zirgu ar pātagu sist, mocīt.
- kandzelēt Zirgu ar pātagu sist, mocīt.
mocīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV